Ceturtdiena, 26. Maijs 2005, 18:21kāds pārlaidās pār manu ligzdu ieplēšot svītru atpakaļgaitā putns ar stikla spalvām uzšķērž debesīm rīkli pil saule iekrāsodama noputējušo labirintu sandales apkampušas kājas ar seju pret asfalta kreveli nopūšas grūši tad uzbango tūkstošiem mazu civilizācijas putekļu zvaigznīšu trūdi no rāpuļa par ēnu vadītu gājēju, kas nevar pacelties gaisā man nav ne jausmas kāpēc mēs esam apstājušies pirms putna un iestiguši baložpelēkās šausmās. Piektdiena, 27. Maijs 2005, 13:15
man jau arī. vispār ir tā, ja pie loga rūts nebūtu pieklauvējis tu, pelikān, tad varbūt es šo māju jau būtu pametis. katrā ziņā tagad šeit ir jaunas, patīkamas spārnu vēzienu vēsmas un dziesmas. tikko iedomājos par to kā gan pelikāni dzied :) es tikai savās domās esmu dzirdējis. un vēl, zini, es ik pa brīdim arī atceros to attēlu, kur viņa lec pāri viņam un skaita pantiņus par hulahupu :) tomēr arī virtualitāte ir spējīga izraisīt siltumu, jā. Piektdiena, 27. Maijs 2005, 13:25
āju preikšā basām kājām dejo bērni un mēs ar ar viņiem netīri baltiem zobiem no Aveņu ielas, netālu tup izkaltis vīriņš kurš baksta miegainu un apātisku mangustu ar savu mantoto spieķi, lai šis dzenās pakaļ tikpat gausai kobrai. Piektdiena, 27. Maijs 2005, 13:39
un tad vēl pa ielu lēnā un svētīgā gaitā dodās govis ar zvaniņiem kaklā, aiz viņām vīrieši un sievietes iet dejas solī un nodod lūgšanas dziesmu veidā. lieki piebilst, ka visa karavāna ietinusies saldos vīraku aromātos. un mēs viņiem līdzi, jo tā drīkst, un pie reizes nonāksim arī pie Nīlas krastiem, kur jau citu karavānu dalībnieki atdevuši savu lotusa ziedu Nīlai. un, lai arī turpat ir senču un aizsenču pelni, tik un tā mēs tur ielīdīsim mirkļa veldzei. vai tapsim arī svētīti, lai katrs izlemj pats :) Piektdiena, 27. Maijs 2005, 13:49
Piektdiena, 27. Maijs 2005, 14:03
Piektdiena, 27. Maijs 2005, 15:41
man liekas, ka tur, kur apdzīvotākas vietas un šīs īpaši svētās vietas, tur tie kroko radījumi neuzdrošinās ložņāt. bet varam arī nelīst un turpināt deju līdz transa stāvoklim, kad nogurums vairs neeksistē, nav viennozīmīga tevis un viennozīmīgu citu, kad acis redz vienādi uz abām pusēm. un kad tas stājas, tad nopūties un tajā vienā noelpā aiziet viss, viss. nu, tas varētu būt šitā te ļoti īsā formā. jūti kā ritms rāpjas un rāpjas, vai ne? un, lai arī es neko nesaprotu no sanēšanas un bubināšanas, man patīk tas ritma plūdums :) tā kā tur vairs neko piebilst nespēšu. un nevajag. klau, un tai naktī varētu sēdēt Nīlas otrā krastā un vērot kā no turienes, kur dienā paši dejojām, tagad cilvēki upē laiž tos pašus lotusa ziedus tagad tikai ar mazajām svecītēm vidū. daudz, daudz gaismas pilienu, kas viens ar otru griežas lēnā aplī. kāds cits aizslīd nedaudz ātrāk, lai pēc tam viens pats veiktu dervīšveidīgu riņķojumu. mums būtu arī saldā tēja ar pienu. iespējams atdzesēta, lai varētu izbaudīt nelielo nakts veldzi. nu, un tā varētu sēdēt tik ilgi līdz nemanāmi ieslīgstam tumšzilajā apvalkā ar Nīlas uguntiņu atspulgiem :) Piektdiena, 27. Maijs 2005, 20:09
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}