Ceturtdiena, 26. Maijs 2005, 18:21

(Ronaldam)

kāds pārlaidās pār manu ligzdu ieplēšot svītru
atpakaļgaitā
putns ar stikla spalvām uzšķērž debesīm rīkli
pil saule iekrāsodama noputējušo labirintu

sandales apkampušas kājas
ar seju pret asfalta kreveli
nopūšas grūši
tad uzbango tūkstošiem mazu
civilizācijas putekļu zvaigznīšu trūdi

no rāpuļa par ēnu vadītu gājēju,
kas nevar pacelties gaisā

man nav ne jausmas
kāpēc mēs esam apstājušies pirms putna
un iestiguši
baložpelēkās šausmās.

Piektdiena, 27. Maijs 2005, 15:41
[info]4036

man liekas, ka tur, kur apdzīvotākas vietas un šīs īpaši svētās vietas, tur tie kroko radījumi neuzdrošinās ložņāt. bet varam arī nelīst un turpināt deju līdz transa stāvoklim, kad nogurums vairs neeksistē, nav viennozīmīga tevis un viennozīmīgu citu, kad acis redz vienādi uz abām pusēm. un kad tas stājas, tad nopūties un tajā vienā noelpā aiziet viss, viss. nu, tas varētu būt šitā te ļoti īsā formā. jūti kā ritms rāpjas un rāpjas, vai ne?

un, lai arī es neko nesaprotu no sanēšanas un bubināšanas, man patīk tas ritma plūdums :) tā kā tur vairs neko piebilst nespēšu. un nevajag.

klau, un tai naktī varētu sēdēt Nīlas otrā krastā un vērot kā no turienes, kur dienā paši dejojām, tagad cilvēki upē laiž tos pašus lotusa ziedus tagad tikai ar mazajām svecītēm vidū. daudz, daudz gaismas pilienu, kas viens ar otru griežas lēnā aplī. kāds cits aizslīd nedaudz ātrāk, lai pēc tam viens pats veiktu dervīšveidīgu riņķojumu. mums būtu arī saldā tēja ar pienu. iespējams atdzesēta, lai varētu izbaudīt nelielo nakts veldzi. nu, un tā varētu sēdēt tik ilgi līdz nemanāmi ieslīgstam tumšzilajā apvalkā ar Nīlas uguntiņu atspulgiem :)

Piektdiena, 27. Maijs 2005, 20:09
[info]pelican

vai arī upes vidū uz pāļiem maza mājiņa, kurai priekšā šūpuļtīkls, zvaignes un sveču zvaigznes upē saplūst zaudējot robežas, mēs arī