
un svēto tempļi tīti oranžās drānās, kuros budas ēnā var doties tikai basām kājām un patiesību acīs, klusa bubināšana, sanēšana, no kuras es nesaprotu neko, bet man patīk šis hipnotiskais ritms, tad pietiek..ar dzidru tīru prieku tālāk skrienam līdz naktij.. un tad jau atkal cits stāsts :)