Piektdiena, 25. Mar 2005, 13:17

es skatos pa logu ārā un ir drausmīgi skaistas debesis, tādas telpiskas un piepīpētas, tie mākoņi iepīpēti debesīs, zilas, skaistas, skaistas, skaistas. Un elektrības vads iegrauzies tajās un bērziem lapiņas ošņā gaisu. Viss plivinās. Kā es gribētu tā nepiespiesti plivināties tajās ar kājām nopakaļ. Gribētu, gribētu, gribētu. Sapratu. valodiskā domāšana kā kankari uz tīras ādas. Tūlīt es kļūšu vieda. Ko tu pīpēji? Mātei vaigi kā rozā ruksim, priecīgi, spīdīgi. Tā ir mana jaunā mantra.

Piektdiena, 25. Mar 2005, 13:27
[info]pelican

ejam ārā

Piektdiena, 25. Mar 2005, 13:38
[info]4036

biju uz palodzes. te no tā 8. stāvā pietiekami labs skats. tāda pierasta, bet joprojām sevī paņemoša urbānā meditācija. nu, tur kaijas arī uz tām zilajām debesīm un ik pa brīdim saplūst ar mākoņu baltumu. tad viņa noplanē zemāk un saskaras ar pilsētas mūriem un ielām. vēl skanēja šitais

jā, man vajadzētu izdoties ārā. pa ilgiem laikiem jānosūta viena reāla vēstule, nevis e-vēstule. kur iesi Tu?

Piektdiena, 25. Mar 2005, 13:49
[info]pelican

galīgi vēl nezinu. Varētu uz kādu ķīsīti vai apskatīties kā iet "jūjai" Vecāķos. jūjājē.

Piektdiena, 25. Mar 2005, 14:02
[info]4036

vasarā braucām ar riteņiem līdz Ziemeļu molam un pēc tam gar krastu devāmies līdz Vecāķiem. pa ceļam redzēju interesantu ainu - jūrā tālumā kuģa vraks un tam pretim krastā bez mizas un pamatīgi sasprēgājis balts, kails koks. tajā mirklī tāda dīvaina sajūta radās. vispār es gribētu uz jūju. pēdējoreiz biju, ja nemaldos, Novembra sākumā. vienīgais, ke es, savukārt, vēl galīgi nezinu cikos tikšu pilnīgi brīvs.