biju uz palodzes. te no tā 8. stāvā pietiekami labs skats. tāda pierasta, bet joprojām sevī paņemoša urbānā meditācija. nu, tur kaijas arī uz tām zilajām debesīm un ik pa brīdim saplūst ar mākoņu baltumu. tad viņa noplanē zemāk un saskaras ar pilsētas mūriem un ielām. vēl skanēja šitais
jā, man vajadzētu izdoties ārā. pa ilgiem laikiem jānosūta viena reāla vēstule, nevis e-vēstule. kur iesi Tu?