Piektdiena, 25. Mar 2005, 13:17

es skatos pa logu ārā un ir drausmīgi skaistas debesis, tādas telpiskas un piepīpētas, tie mākoņi iepīpēti debesīs, zilas, skaistas, skaistas, skaistas. Un elektrības vads iegrauzies tajās un bērziem lapiņas ošņā gaisu. Viss plivinās. Kā es gribētu tā nepiespiesti plivināties tajās ar kājām nopakaļ. Gribētu, gribētu, gribētu. Sapratu. valodiskā domāšana kā kankari uz tīras ādas. Tūlīt es kļūšu vieda. Ko tu pīpēji? Mātei vaigi kā rozā ruksim, priecīgi, spīdīgi. Tā ir mana jaunā mantra.
Mūzika: Archive - Dark Room
 ir doma | 5 raksta

Piektdiena, 25. Mar 2005, 14:02
[info]4036

vasarā braucām ar riteņiem līdz Ziemeļu molam un pēc tam gar krastu devāmies līdz Vecāķiem. pa ceļam redzēju interesantu ainu - jūrā tālumā kuģa vraks un tam pretim krastā bez mizas un pamatīgi sasprēgājis balts, kails koks. tajā mirklī tāda dīvaina sajūta radās. vispār es gribētu uz jūju. pēdējoreiz biju, ja nemaldos, Novembra sākumā. vienīgais, ke es, savukārt, vēl galīgi nezinu cikos tikšu pilnīgi brīvs.
Iepriekšējais - Atbildēt