Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 00:41

 
Mūzika: laibach - across the universe
 ir doma | 10 raksta

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 12:55
[info]suic

Ja būtu pilnīgi identiski, tad Laibach klausīšanās atgādinātu to, ko budismā, šķiet, sauc par nirvānu.

Lai Laibach būtu identisks sajūtām, būtu jānotiek pilnīgai subjekta deindividuācijai iekš šīs mūzikas plūsmas. Ciktāl ir klātesošs kāds, kurš klausās kaut ko, kas skan, tiktāl izjūtas allaž ir radikāls Cits gan attiecībā pret pašu mūziku, gan attiecībā pret klausītāju, gan attiecībā pašas pret sevi līdzko formulētas jebkādā valodā (vārdu, zīmju, tēlu utt.) vai tvertas jebkādā pieredzē (piemēram, nākamo izjūtu pieredzē... vai, precīzāk, nākamajās izjūtās kā citā pieredzē).

Turklāt Laibahs tādā gadījumā nav viens, bet gan desmitiem tūkstošu - katram savs un vēl potenciāli 6 miljardi Laibach. Sakot Laibach un domājot izjūtas, tu patiesībā saki - "Es". Bet tas ir tukšs izteikums, jo ko gan tu varētu uzzināt par mani, ja es teiktu "Šobrīd Es"? Tikai to, ko konteksts tev ļautu saprast. Bet arī tad, sakot "Es", patiesībā es būtu pateicis "Konteksts".

Tātad?
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 13:17
[info]pelican

Tātad es runāju par atvērtību, spēju lidot, atbrīvošanos no prāta cilpām. Konteksts šeit piedalās tikai kā ceļš uz atvērtību, kā ledlauzis. Bet es pieņemu, ka bez līdzīga konteksta ir iespējams tuvoties nirvāniskajam Laibach. Piemēram klausoties ilgstoši aborigēnus slēgtā telpā skaļi visiem man pazīstamajiem cilvēkiem ir veidojušās ļoti līdzīgas sajūtas, spēle ar instinktiem.

Variants Nr2. Tas ir, kad mūziku rēķina, kad svarīgākais ir tevis minētais konteksts. Nu tad lūk, man interesē šajā gadījumā tikai tie, kam ir līdzīga pieredze un, kas, Laibach klausoties, līdzīgi "rēķina".

P.S. Man ir jāiet klausīties "Stratifikāciju". Žā. Attā, attā.
Iepriekšējais - Atbildēt

Trešdiena, 16. Feb 2005, 20:07
(Anonymous)

?!?!

kur var šitā muldēt ;)

tā taču ir mūzika, ļoti skaista mūzika
tai šāda apspriešana ir vienaldzīga
tā eksistē pati par sevi un saplūst ar cilvēku.. dažreiz veidodama neticami skaistus izvirdumus
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Trešdiena, 16. Feb 2005, 20:19
[info]pelican

es pieņemu, ka tā bija pārbaude, cik saskaldīti ir mani nervu gali.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 17. Feb 2005, 14:47
(Anonymous)

necik
Iepriekšējais - Atbildēt

Trešdiena, 16. Feb 2005, 20:32
[info]suic

Cilvēks ir ļoti īpatnēja būtne un dažkārt gūst baudu no mūzikas, bet dažkārt arīdzan vēl no tā, ka vēro sevi gūstam baudu. Tas ir ļoti būtiski.

Piemēram, iemācoties apspriest kino, mums rodas iespēja paplašināt savas estētiskās kategorijas, saredzēt vairāk, gūt jaunu pieredzi, kas neparādās tad, ja tu vienkārši skaties.

Brīžiem ir labi, kad pašnovērojums pazūd, kad aizplūsti mūzikai līdzi. Bet citkārt ir labi, ja šis novērojums ir klātesošs un papildina muzikāli gūto baudījumu. Depends.
Iepriekšējais - Atbildēt