Tātad es runāju par atvērtību, spēju lidot, atbrīvošanos no prāta cilpām. Konteksts šeit piedalās tikai kā ceļš uz atvērtību, kā ledlauzis. Bet es pieņemu, ka bez līdzīga konteksta ir iespējams tuvoties nirvāniskajam Laibach. Piemēram klausoties ilgstoši aborigēnus slēgtā telpā skaļi visiem man pazīstamajiem cilvēkiem ir veidojušās ļoti līdzīgas sajūtas, spēle ar instinktiem.
Variants Nr2. Tas ir, kad mūziku rēķina, kad svarīgākais ir tevis minētais konteksts. Nu tad lūk, man interesē šajā gadījumā tikai tie, kam ir līdzīga pieredze un, kas, Laibach klausoties, līdzīgi "rēķina".
P.S. Man ir jāiet klausīties "Stratifikāciju". Žā. Attā, attā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}