Trešdiena, 2. Aug 2006, 19:17

"Ja tevi nemīl neviens, tev taču ir ko mīlēt"- kāds ultradebīls mierinājums.

sevi jāmīl, sevi, my baby satellite :)
Mūzika: XXXL - Ðîê - 05 Zdob-si-Zdub è Ã.Ñóêà÷åâ Everybody in the casa mara
 ir doma | 16 raksta

Svētdiena, 6. Aug 2006, 15:57
[info]pelican

es zinu, daba ir mana baznīca. pilnīgi piekrītu. vienīgais, kam ticēt, jo visi, visi apkārt ir apmaldījušies un noburti. visi turpina tā it kā tas būtu pa īstam. turpina fikciju, maldus un ilūzijas par laimi. samasē savas slimībiņas un NEKO NEDARA. es tā vairs negribu. es sevi tādu ienīstu no sirds. nododu visu pasauli, kalnus, kokus, mieru, plašumu, ritmu, gaismu, tumsu. visu savu dzīvi, šo lielo dāvanu nododu pliekanā cirka krāmu noliktavā, kur klauniem atklīmējušies deguni un balerīnām nodzerti mūļi. es zinu, ka jābēg un uz visfiksāko, man pat ir plāniņš. bet man māte vienreiz pateica vienu lielisku atziņu- mūsdienu cilvēki nemāk dzīvot ilgternmiņā, savā egoismā un nepacietībā pārņemti viņiem vaig šeit un tagad. bet es mēģināšu šoreiz izdarīt ilgtermiņa ieguldījumu, paciesties, pabeigt iesākto. un tad prom. iespējams pa visam.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Svētdiena, 6. Aug 2006, 16:15
[info]likvidet

tas liekas tik labi, jo tad tu butu tas - izglabto saraksta, lai gan acgarnaja pilseta uz pieminas plaksnem tavs vards tiktu iespiests. vien zel, ka no sakuma sevi janoved lidz izmirsanas limenim, kura ietilpst izvarosana, izmantosana, apgraizisana, caurdursana, ikdienas vemsana ka pretreakcija un vel siemtiem sausmu, lidz nonak pie izbegsanas teorijas. katra gadijuma es tiesam ceru, ka tev izdosies un ai ka nepieciesams reizi par visam reizem tos (izteiksos banali un kas par to) sparnus piesut atpakal, kuru vieta paslaik ir plutoplasta plaksnes.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Svētdiena, 6. Aug 2006, 17:11
[info]pelican

visas banalitātes man šobrīd mīļākas un svētākas par jebkuriem samudrītiem murgiem, tā ir slimība ar cilvēciskumu- pilsētnieciskumu-sociumu un visām no tā izrietošajām sekām. man ir bail no cilvēkiem jau ilgi. tagad es vismaz beidzot esmu sapratusi kāpēc. un kāpēc ir daži cilvēki no kuriem man nav bail. piemēram tevis.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Svētdiena, 6. Aug 2006, 18:39
[info]3_5469mhz

no manis tev nav bail?
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Svētdiena, 6. Aug 2006, 18:55
[info]pelican

tu man šķieti svešs. no cita materiāla taisīts. vairāk vai mazāk ar sistēmu apmierināts. vai apmānīts.
bet es nē, lielākoties jūtos neapmierināta vai nobijusies ar mazām labsajūtas saliņām, kas visbiežāk ir iluziori krāsaini ziepjburbuļi. ziepjburbuļi ilgi nenoturas un plīst.
un tā jau ir sen, sen, sen.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 7. Aug 2006, 18:22
[info]3_5469mhz

nu redz kā. mietpilsonis tā sacīt.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 7. Aug 2006, 22:01
[info]pelican

neapvainojies taču :)
ne jau mietpilsonis, drīzāk tāds urban-jungle džeks, kā visi, arī es. biju. ceru.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 7. Aug 2006, 22:49
(Anonymous): skaista dziesma šim vakaram...

http://www.yousendit.com/transfer.php?action=download&ufid=02410FDA2A9E8E62
Iepriekšējais - Atbildēt

Svētdiena, 6. Aug 2006, 18:56
[info]likvidet

tas liekas tads ists kompliments(kura celonus varu tikai nojaust), neskatoties uz to, ka pasam no ta gan vieglak galigi nepaliek. atzistos, man ir bijusas bailes no tevis tapat ka no pilnigi ikviena cita cilveka kuru pazistu un tiem kurus nepazistu ari(no tiem pastaviga bailu sajuta), bet tam par iemeslu ir jau ieaugusas, visparejas bailes, jau izkroplotu normalu sprieshanas speju sekas, aizdomas, nevis pamatotu vertejumu rezultati.
es kautkad aizvakar par to domaju, par banalo runu un glito izrakstisanos, un banalitates gandriz vienmer apmierina istenibu, kamer smukaa izteiksanas noder tik vien ka pusistenibas atspogulosanai un garsigai lasisanas vielai.
Iepriekšējais - Atbildēt