sevi jāmīl, sevi, my baby satellite :)
Trešdiena, 2. Aug 2006, 19:17sevi jāmīl, sevi, my baby satellite :) Svētdiena, 6. Aug 2006, 16:15
tas liekas tik labi, jo tad tu butu tas - izglabto saraksta, lai gan acgarnaja pilseta uz pieminas plaksnem tavs vards tiktu iespiests. vien zel, ka no sakuma sevi janoved lidz izmirsanas limenim, kura ietilpst izvarosana, izmantosana, apgraizisana, caurdursana, ikdienas vemsana ka pretreakcija un vel siemtiem sausmu, lidz nonak pie izbegsanas teorijas. katra gadijuma es tiesam ceru, ka tev izdosies un ai ka nepieciesams reizi par visam reizem tos (izteiksos banali un kas par to) sparnus piesut atpakal, kuru vieta paslaik ir plutoplasta plaksnes. Svētdiena, 6. Aug 2006, 17:11
Svētdiena, 6. Aug 2006, 18:39
Svētdiena, 6. Aug 2006, 18:55
bet es nē, lielākoties jūtos neapmierināta vai nobijusies ar mazām labsajūtas saliņām, kas visbiežāk ir iluziori krāsaini ziepjburbuļi. ziepjburbuļi ilgi nenoturas un plīst. un tā jau ir sen, sen, sen. Pirmdiena, 7. Aug 2006, 18:22
Pirmdiena, 7. Aug 2006, 22:01
ne jau mietpilsonis, drīzāk tāds urban-jungle džeks, kā visi, arī es. biju. ceru. Svētdiena, 6. Aug 2006, 18:56
tas liekas tads ists kompliments(kura celonus varu tikai nojaust), neskatoties uz to, ka pasam no ta gan vieglak galigi nepaliek. atzistos, man ir bijusas bailes no tevis tapat ka no pilnigi ikviena cita cilveka kuru pazistu un tiem kurus nepazistu ari(no tiem pastaviga bailu sajuta), bet tam par iemeslu ir jau ieaugusas, visparejas bailes, jau izkroplotu normalu sprieshanas speju sekas, aizdomas, nevis pamatotu vertejumu rezultati. es kautkad aizvakar par to domaju, par banalo runu un glito izrakstisanos, un banalitates gandriz vienmer apmierina istenibu, kamer smukaa izteiksanas noder tik vien ka pusistenibas atspogulosanai un garsigai lasisanas vielai. |
|