Sestdiena, 15. Okt 2005, 03:08

rīt uz bērēm iešu taisnu muguru.
puzle pamazām saliekas un tad es miršu.
 ir doma | 6 raksta

Sestdiena, 15. Okt 2005, 19:49
[info]pelican

bet tev gribās parunāt :) man ar. onkuls bij tā nokrāmēts ar puķēm, ka nevarēja redzēt un vijoles ļoti skaisti spēlēja. beigās visi pierijās. mācītājs bij galīgs lohs, uzplijās vislaik ar savu fucking dievu, asaras kāpa acīs, kad redzēju kā krustmāmiņa turās, lai nesabruktu, uz lūpām: tēti, tēti, nāc atpakaļ, paliec vēl brītiņu. vai: tikai ne tajā aukstajā, aukstajā zemē. pacēlu acis- mākoņi skrēja mežonīgā ātrumā, vējš visus raustīja aiz apkaklēm.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Sestdiena, 15. Okt 2005, 19:59
[info]likvidet

man vakar teica, ka reizēm gadās ne tikai tā, ka mācītāji ir lohi, bet arī tā, ka kapračiem caurums biksēm dibenā.
es gan laikam sen neesmu bijusi uz bērēm(laikam tāpēc reizēm cilvēciskas fantāzijas uznāk, par tuvajiem kā mirušajiem un visām izrietošajām sekām). (es piemēram pārlasīju tikko uzrakstīto un diezko daudz nesapratu, nezinu kā tev sanāk). bet ko es gribēju teikt? to galveno, to es kārtējo reizi aizmirsu. varbūt kādreiz atcerēšos.
starp citu man pēterītis(varbūt tas tomēr bija jānītis) sacīja, ja cilvēkam ilgi ejot slikti un grūši, tad drīz palikšot labāk - nu, kā no angīnas izveseļoties! varbūt šitas arī bija tas galvenais.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Sestdiena, 15. Okt 2005, 20:08
[info]pelican

jēēē! es ar pa to domāju un gaidu ar klusu smīnu uz lūpām- jānāk kaut kam grandiozam. jāiet meklēt kāds, vecie draugi par mani aizmirsuši, jaunajiem- atklāti sakot esmu pie d.....s. tad nu vilkšu ārā savu veco lāpstu un iešu rakt. gan jau uzrakšu, piemēram, dažus spridzeklīšus. lai dzīvo dzīvie, lai mirst mirēji, priekā, triekā, triekā visi čupučupā! lai dzīvo Balonittas un Pelikanittas līdz noliek karoti. (un vienreiz savā mūžā saņem nenormāli daudz ziedu..par to, ka aiztinušās:)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Sestdiena, 15. Okt 2005, 20:53
[info]likvidet

ih hi, tu uzlabo omu! manus vecos draugus esmu aizmirsusi, jaunie ir pārāk jauni un neiepazīti, turklāt nepārtrauktā balss galvā kliedz:"viņi melo, viņi melo, ej prom, izglābies!" paranoja ar iemeslu vai bez - pofig, paranoja paliek paranoja, viņai neinteresē. nu jā, tā vien ir - es jau bedri kādu laiciņu roku sev. gribu tādu pamatīg` dziļu, lai ar lielāku jestrumu tur ielidotu. reizēm smieklīgi, kad pa nakti kāds manā bedrē puskilo smilšu atpakaļ iemetis - nu tā, profilakses pēc tak jāparāda, ka viņš tak draugs, palīdz bedri atpakaļ seklāku uztaisīt, lai gan zin - rītdien tā būs vēl divpadsmitkārt dziļāka. otrreiz - paranoja ar vai bez iemesla - vienalga..
Iepriekšējais - Atbildēt