bet tev gribās parunāt :) man ar. onkuls bij tā nokrāmēts ar puķēm, ka nevarēja redzēt un vijoles ļoti skaisti spēlēja. beigās visi pierijās. mācītājs bij galīgs lohs, uzplijās vislaik ar savu fucking dievu, asaras kāpa acīs, kad redzēju kā krustmāmiņa turās, lai nesabruktu, uz lūpām: tēti, tēti, nāc atpakaļ, paliec vēl brītiņu. vai: tikai ne tajā aukstajā, aukstajā zemē. pacēlu acis- mākoņi skrēja mežonīgā ātrumā, vējš visus raustīja aiz apkaklēm.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}