puzle pamazām saliekas un tad es miršu.
Sestdiena, 15. Okt 2005, 03:08puzle pamazām saliekas un tad es miršu. Sestdiena, 15. Okt 2005, 19:42
nevaru jau neko teikt, bet šķiet, ka tev nevajadzētu būt tam cilvēkam, kam tā jāmokās. Sestdiena, 15. Okt 2005, 19:43
nu es šodien nemāku runāt un varbūt manu teikumu var saprast dažādi, jo nesakarīgi uzrakstīju, bet gan jau. Sestdiena, 15. Okt 2005, 19:49
Sestdiena, 15. Okt 2005, 19:59
man vakar teica, ka reizēm gadās ne tikai tā, ka mācītāji ir lohi, bet arī tā, ka kapračiem caurums biksēm dibenā. es gan laikam sen neesmu bijusi uz bērēm(laikam tāpēc reizēm cilvēciskas fantāzijas uznāk, par tuvajiem kā mirušajiem un visām izrietošajām sekām). (es piemēram pārlasīju tikko uzrakstīto un diezko daudz nesapratu, nezinu kā tev sanāk). bet ko es gribēju teikt? to galveno, to es kārtējo reizi aizmirsu. varbūt kādreiz atcerēšos. starp citu man pēterītis(varbūt tas tomēr bija jānītis) sacīja, ja cilvēkam ilgi ejot slikti un grūši, tad drīz palikšot labāk - nu, kā no angīnas izveseļoties! varbūt šitas arī bija tas galvenais. Sestdiena, 15. Okt 2005, 20:08
Sestdiena, 15. Okt 2005, 20:53
ih hi, tu uzlabo omu! manus vecos draugus esmu aizmirsusi, jaunie ir pārāk jauni un neiepazīti, turklāt nepārtrauktā balss galvā kliedz:"viņi melo, viņi melo, ej prom, izglābies!" paranoja ar iemeslu vai bez - pofig, paranoja paliek paranoja, viņai neinteresē. nu jā, tā vien ir - es jau bedri kādu laiciņu roku sev. gribu tādu pamatīg` dziļu, lai ar lielāku jestrumu tur ielidotu. reizēm smieklīgi, kad pa nakti kāds manā bedrē puskilo smilšu atpakaļ iemetis - nu tā, profilakses pēc tak jāparāda, ka viņš tak draugs, palīdz bedri atpakaļ seklāku uztaisīt, lai gan zin - rītdien tā būs vēl divpadsmitkārt dziļāka. otrreiz - paranoja ar vai bez iemesla - vienalga.. |
|