man vakar teica, ka reizēm gadās ne tikai tā, ka mācītāji ir lohi, bet arī tā, ka kapračiem caurums biksēm dibenā.
es gan laikam sen neesmu bijusi uz bērēm(laikam tāpēc reizēm cilvēciskas fantāzijas uznāk, par tuvajiem kā mirušajiem un visām izrietošajām sekām). (es piemēram pārlasīju tikko uzrakstīto un diezko daudz nesapratu, nezinu kā tev sanāk). bet ko es gribēju teikt? to galveno, to es kārtējo reizi aizmirsu. varbūt kādreiz atcerēšos.
starp citu man pēterītis(varbūt tas tomēr bija jānītis) sacīja, ja cilvēkam ilgi ejot slikti un grūši, tad drīz palikšot labāk - nu, kā no angīnas izveseļoties! varbūt šitas arī bija tas galvenais.