grūti izvēlēties starp domāšanu par sevi un otru cilvēku..,tad negribas domāt vispār,bet to es neprotu jeb nepazīstu bez-matērijas pasauli.

Informētība hierarhijas augšgalā jeb kurš ir visinformētakais,tam vara....vai terorisms netika izdomāts ,lai kontrolētu visu,ko gribētu noturēt savā varā?....savas gribas uzspiešana rada pretreakciju-pretošanos......arī vatikānam ir vara jeb aiz nevainīgi baltā ietērpa var slēpties darbi,kurus mirstīgie var pat nezināt!?.....katram ir savi atbalstītāji un informatori vienalga kādos laikos....un nemudina gluži uz tiem labākajiem darbiem.



"Mana cīņa" līdzīga nacionālismam ,kas briest pie mums tikai maigākos toņos un intonācijās,sakot vienu-lai vairojās visi.Nav jau slikti,bet....lai aizmiglotu ar vārdiem par to,kas nāktu par labu Latvijai. Par labumu runā visi-arī tirāniski vadītāji vēlēja to pašu. Atbalstu man līdzīgiem faktiski neredzu. No jauna un no jauna paši neko nevarot panākt,bremzē iespējams arī tos,kas varētu,nedodot tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Taisnība-naids rada naidu! reakcija-pretreakciju! Padomājiet par to jau laicīgi!



Jā,tādas pārdomas pārņēma,bet galvenais,ko nevarēs atspēkot neviens,par ko rakstīja eksistenciālisma piekritējs J.Berlins savā sacerējumā "četras esejas par brīvību":

" Paaudze pēc paaudzes sev stādījušas izcilus mērķus un nekad un nekur pilnīgs taisnīgums un vispārēja laimība nav realizēta."

Tātad cilvēki cilvēkus māna ar paradīzes piesolīšanu zemes virsū un man tas šķiet smieklīgi,kad vispār valstsvīri kko sola.

Atveriet acis un apskatieties-patiesība ir sen zināma,tomēr apspiešanas un pat vardarbīga sevis apliecināšana turpinās!



Būs karš,ja to vēlēsies tie,kam vara ir rokās-visi pārējie ir tikai marionetes.

Pasakiet kas notiktu,ja būtu bezvaldība un bezprezidentālas valstis?jā,būs panika par to,ka nav kas degunu notīra?!

Vai tiešām kādam ir kāda teikšana par to,ko vēlās visa tauta un katrs individuāli? Tad,kad to sāk it kā īstenot,tad bail,ka pašiem deguns tecēs un neviens netīrīs,jo jā-laikam darbi mīkstākajos krēslos nebija īsti labi un tagad varētu samesties nelabi savas sirdsapziņas sakarībā,ja vispār tāda ir,ka sāks ķidāt....un nav sava viedokļa daudziem būtībā-pastāv tikai roku skūpstītāji.

Likums notur,bet tomēr arī nē,ja Tevī pašā nav šī aizture:"tā darīt nevajdzētu jeb dari otram to,ko gribētu,lai dara Tev! "
Kontrole un turēšana redzeslokā ir jau kļūda no kļūdām,kas piedzīvota un šī masveida hipnoze televizorekrānos un mītiņos,sanākšanās ir lietas,kas attur cilvēkus no patiesās dzīves,kas notiek bez viņu līdzdalības tur ārā. Pasaku klausīšanās ir ieilgusi un ilgi sildījusi sirdis,lai dažbrīd dzirdētu un pieņemtu skarbo realitāti-

Tu pats,tikai Tev pašam jāsāk ar ticību sev un jārīkojās!



Uz kurieni mēs ejam un kur atrodamies šobrīd? Aiz izmisuma un iekšēja tukšuma cilvēki karo un apmelo sevi,ka vēlās ar to panākt mieru.

Tik,cik mēs atklājam tehnoloģijas,veidus kā atvieglot ikdienu kopumā,tik arī galu galā no jauna un no jauna atklājot,iznīcinām un zaudējam... ,jo vada intereses zušana ar laiku,kas jābaro un adrenalīna nepieciešamība atkal un atkal.



.........

Gribu atrast tam vietu.Neskaitu.Tikai tās minūtes līdz darba beigām,tikai tās sekundes līdz satikšanās brīdim,tikai mēnešus no jauna gada sākuma,stundas miegam atvēlētās vai......zagt zagt zagt man gribās ....laiku!
Kā?Gribu iemācīties to.
Grafiks pa dienām,pa stundām un...čušššššššš.Vai būs,nāks,tas kas no tā atbrīvos?Manas iekšējās dziņas vispār neatpūšas.Nomodā deguns pūš spalgi.Jāceļās,lai atpelnītu brīvo,ko miegā pavadīju.Var arī nepaspēt.Darbs,kas iedzen pienākuma ziņu,māca pieklājīgi laiku ziedot.Piekūstat tak arī?!Pieturā jāatsēž to laiku,ko stāvot pavadīju pilnajā busā.Izvelku komposu,tas zin kur bultai jārāda.Katram savs kabatā dzīves ceļa kompass.Dažam sabojājas-sāk streipuļot kājas.Un viņai vispār tragēdija-topogrāfiska idiote,tas laikam no tā,ka kompass melo,pa riņki apkārt mājai ved.Jāskrien,bet viņa ejot.Eh...tramvajs vienkārši aizbrauca gar degunu.Nu pareizi-tas jau nebija Tavējais.Nākamais,nākamais,,,,,Neviens uz to nepaspētu.Es atkal neticēju.Man jāapdzen.
Laiks tagad tikšķēja pierē-pulss identificēja trauksmes stresu straumē.
Sirdssssssss cst.

NāKAMā PIETURA PARADīZE.Vai tad paspēji?
Pagaidiet!Es nesaprotu.Nav vēl laiks.Man nav laika!!!!!!!!!!!!!!Neaptverami kā laiks pārvietoja prātu-uz kādu citu dimensiju.Ja dvēsele tomēr skrēja?Tad izskrēja no ķermeņa stīvā,kuru,redzot no malas-laiks par savu vergu padarīja.
ВДОХ-ВЫДОХ,,,,,Melnās gumijas smakotais gaiss-līdz pat plaušām.Balti pūstiem griestiem acis tvēra skatienu,kad ievadīja šlirces saturu,lai dzīvo.Un tā vēl jo projām pa apli vien tā skrienot.Taču šobrīd vairāk smaidot.Viltīgi.Zin priekš kam.Redzēja.
Es nepaspēju laikam piedot.Man par tādu rīcību mīksto-jāskrien papildus apļi.Tagad skaitu katru to,lai noskrietu.Tevi neapdzīšu,bet tomēr mēgināju savu laiku ziedot,gadus neskaitot,kas aizgājuši,kas starp mums,kas traucē būt pa īstam un finišā Tavu roku beidzot sajust silto,lai arī distance bij ilga.


[2007-"miniatūras"]

Mēs pazūdam aiz ierastām durvīm,
aiz tām arī mājas zaudējam līdz
mēs zūdam pasaulei un laikiem,
kas zūd ar naktsstāstiem baisiem.

Mēs pazūdam ceļojumos dziļos un tālos,
mēs nozaudējam atslēgas kādu krāpjot,
mēs pazūdam ,kad terpjamies košajos kankaros,
to dārgumu,zeltu zaudējam,krājot!

Mēs pazūdam daudzu sirdīs un prātos.
labas domas satilpst plānos vākos.
mēs kādos zaudētos vārdos,dzirdot
iemīlamies un gribam trakot,zinot.

Mēs zaudejam gadus,tos gaidot,
pat to labāko reti kad paši sakot,
mēs zūdamdraugiem,vēloties mīļākos,
sarežģījot dzīvē pat visu vienkāršo.

Mēs pazaudējam smaržu mežos
dedzinotpat to nieka vīrakos,
ja vienaldzīgi visu graujot,
mēs nezaudejam neko no tā,baudot!
Mēs pazūdam,kad izēsti trauki!?
kur tikai atstati taukaini traipi,
mēs zūdam aiz izdomātiem saukļiem
kuri tikai atbalss senajiem "bļauriem".

Mēs nekad nezaudējam dzīvi skarbo,
ja nesaskatam kādu ieguvumu,labo!



["vienkārši es Tev un varbūt Tu man"Guernsey-2007]

iezvani rītdienu...aj,zinu nekam nekam tā netrūka...kā dažbrīd man-Tava zvana,kas teiktu neizsakāmi:"hei,šodien ceļamies un ejam un tiksimies pa ceļam,bet neaizmirsti gan !?"
tikai daudzreiz vairāk nospiest pogu,lai mostos no rīta uz peļņu....jā,bez prieka un sajūsmas ,vienkārši saņemties,jo tā vajag!


nelaimīga,nelaimīga... zvana dēļ!?
pfuuu..

Vēloties saprast kādēļ tāda esmu kāda esmu.....
Šobrīd pavadīju stundu/divas pārdomās,bet būtībā visu apzināto mūžu,lai uzrakstītu pēc būtības,atmetot gļēvumu labāk paklusēt,kopš man pateica:"Tu esi iemīlējusies viņā ,vai?"ar nosodošu intonāciju balsī.

Kopš tā laika man bija ļoti grūti atklāties un būt vispār atklātai cilvēku priekšā arī šauboties un neticot savai dabai.
Man bija 20 gadu,kad sapratu,ka tas var būt traucējoši kaut kādā veidā un nesaprotami pats par sevi citiem,kuri nav tādi. Tas bija sāpīgi ko tādu dzirdēt,jo uzskatīju šos cilvēkus par saviem draugiem.
Tas bija laiks,kad nebija tik daudz interneta un informācijas par tādiem cilvekiem kā es vispār-vismaz man un tad atklāju sev to,ka neesmu citplanētietis,jo pēc diviem gadiem aizgāju uz klubu,kur visi ,lielākā,mazākā mērā atklāti izrādīja interesi pret sava dzimuma pārstāvi. tas bija tik liels šoks un biedējošs fakts apjaust arī sevī,it kā būtu kāds paziņojis-Tev ir AIDS un tas nav ārstējami! Jā,es nezināju nevienu tādu cilvēku līdz tam brīdim,jo daudzi varbūt bija pazīstami,bet sēdēja "skapī" tāpat kā es līdz zināmam laikam.Satiku daudz līdzīgi domājošo un simpātisku meiteņu,bet nespēju pa īstam priecāties no sirds...
Es biju iemīlējusies pa īstam kādā,kura neko man nebija stāstījusi par savām izjūtām un jūtām attiecībā uz mani. Daudz ko noklusēju,bet piesaistīja uzreiz kopš brīža,kad ieraudzīju. Nezināju kā un ko un kas jādara,es vienkārši jutu to,ko jutu.
Sāku meklēt atbildes apzināti un neapzināti vienatnē un citās meitenēs,jo man trūka informācijas . Klubs bija vieta,kurā es sapazinos ar daudzām,kuras pēc tam soļoja man līdzās 2005tā gada pirmajā Latvijas praidā,lai gan no lepnuma bija tālu daudziem par to,kas viņi bija un ir savā būtībā. Bija manāms liels nosodījums tieši tajā brīdī un konkrēti pret mani arī.Tu kļūsti redzams lielām,naidīgām ļaužu masām,kuras iestājušās par ģimenes vērtībām,stāv ar plakātiem Doma laukumā un arī ir neziņā īsti par to,kas te tagad notiek.Arī citi,kuriem šķiet,ka saprot visu ļoti labi,gājiena laikā meta olas un akmeņus. Tu neesi ērti iekārtojusies pie TV un neskaties šausminošos kadrus par karu kaut kur citā zemeslodes pusē,Tu ej līdzās un blakus saviem jaunajām paziņām,draugiem un otrai pusītei un arī redzi tās pašas bailes viņu sejās,ko izjūti pati,bet visi jautri rosās un pat smaida un smejās,lai vismaz liktos,ka neatrodās šajā pat brīdī turpat. Mēs pat dziedājām krievu grupas T.A.T.U dziesmu "nas nedogonjat" sevis iedrošināšanai un sirdsmierināšanai.
Līdz pagriezienam,kurā skan saukļi:"ejiet ārstēties,nāvi u.tml" neapjautu nopietnus draudus ne fiziski ,ne morāli,bet mēs cieši kopā vienkārši soļojām kā pingvīni,kuriem salā jāsaspiežās ciešāk,bet malējiem lemts nosalt,lai maziņie un neaizsargātie pa vidu izdzīvotu.
Tā arī te-malējiem trāpīja olas un aizsargāja no pūļa tikai daži policisti,sadevušies rokās un apziņa:"šis ir vēsturisks brīdis,lai notiek ,kas notikdams!"

Nē,nevarētu teikt,ka neesmu sevi pieņēmusi arī tagad("kas nenogalina-padara stiprākus taču :)un nogalināties i nedomāju,kaut bija gan reizes tik daudzas ar reāliem iemesliem,ne iedomātiem vien....
Vienkārši neesmu sapratusi kādēļ un iespējams,ka nekad arī nesapratīšu,tāpat kā vairums no mums,LGBT pārstāvju .
Jā,tā sevi droši pozicionēju un viss pārējais ir tīra izklaide un hobijs,kurā tik daudz enerģijas tomēr neielieku,ja neredzu nepieciešamību aizstāvēties un aizstāvēt kā ēst.Tā ir prioritāte manā dzīvē būt sevis un LGBT sabiedrības cienīgai pārstāvei,ne tikai esot biedrībā,bet mīlot savu būtību un pārējos cilvēkus.
Jā,tas nav viegli,jo tieši tādēļ,ka meklē šim jautājumam"kādēļ esmu tāda,kāda esmu" atbildi,lai ļoti,tiešām ļoti apskaidrotu to citiem,kuriem nav tādas pieredzes varbūt visādos aspektos sevis atrašanā,kā arī attaisnotos it kā vairākuma priekšā,kuriem vienmēr atrodās jautājumi arī nepiedienīga rakstura.....
Var teikt,ka tas ir mans pētījums,kurš ilgst mūža garumā. Nē,zinātāji apgalvo,ka kopš dzimšanas-tādi piedzimstam,bet man pašai ar to nepietiek viennozīmīgi. Es gribētu zināt un daudz ir filmu,kādēļ man bija tik ilgi jācieš un kādēļ man dara pāri dažbrīd vēl joprojām? par ko?
Skaļi uz ielas man uzsaucot:"Tu zini,ka esi līdzīga pediņam?!" vai klusībā pie sevis, šaurā lokā domubiedru veltot aizdomīgus smīnus un skatienus,runas izplatot ar izsmieklu par visu,ko pārstāvu un aizstāvu,beigu beigās kā domāju,uzvedos,izskatos pati.
To jūtu pat ,ja tieši nekas nav teikts,tādēļ neslēpjiet,klusējot-tas velti... un,jā baidieties baidieties-es kodīšu dziļi,ar vārdiem vien,ja aizskarsiet kaut domās mani un man līdzīgos! Citas tiesības darba tirgū un citos gadījumos brīžam plašā aspektā šobrīd nav,nejūtu. Valsts neaizstāv pietiekami un valstvīri domā par sevi lielākā,mazākā mērā vienmēr.

yeahhh,gaiss izpūsts-vakardiena pagājusi sekmīgi un gaidu nākošo nedēļu ļott ļott ,lai satiktu sev mīļmīļos cilvēciņus . :))
saulīte dara savu pilnīgi viennozīmīgi!

domāju vēljoprojām par tuksnesi un tuksnesīgo sajūtu un tuksnesīgiem cilvēkiem,bet izlaižu to labāk ārpus sevis,jo nevēlos parāk ilgi tur būt pati.


ja vēstījumā vārdi nebūs skaisti,
tie goddevību apliecināt drīkst.

jā,vārdi man tik trūcīgi un kaili,
ka izteikt nespēju es it neko,
vien cerēt varu,ka ar slēptu daili
Tev laba nojauta var ietērpt tos.
bet varbūt mēness,kas man ceļā spīgo,
ļaus negaidītu labvēlību gūt ,
un gaismā pacels sirdi pazemīgo,
lai viņa Tevis cienīga var būt.

tad nebīšos,ka manas jūtas redz,
bet pagaidām-lai tumsa mani sedz!

(Wiljams Šekspīrs)




"būs labi...elpo!"


..esi vientuļa-saku,ko redzu! neticēsi,bet es arī.

man jau nemaz nav un nevajag daudz(kādu rakstāmo,papīriņu,šo krēslu ar spilventiņu,jumtu ar gultu,ēdienu,dzērienu. nepieprasīšu,bet gribēšu-arī ko tavu....jāāā...mīļu,mīļu apskāvienu,buču pirms miegu,smaidu,acu magnētiņu..izvēlējos)
...par daudz...!nē,ko gan lai zinu?

Vai tad izteiktais ir kas jauns,vai varu pateikt to............................es arī?sarežgīti-viss aiz režģiem arī manī!
ar kādiem gan vārdiem to izrakstīt,ar kādu krāsu labāk prast stāstīt,kādā gan mūzikā izteikts būs viss?! .........daudz,daudz.............................pieturzīmju,bet nelāga vārdi...pa vidu tam,kas ir kas,kas nedalāms un īsts-tas nepasakāms un es beru,beru... nemelošu,bet neizteikšu nekad!
neprotu-patiešām!

arī citiem tinte beigsies,bet iekšā kas ārā nāks VIENMēR!tev,tev arī nevajag sacīt-(no klusuma,no pieskāriena par skaļu... ir tikai pats vārds,kas visu arī iznīcina),bet,ja saki,tad neko sev neliedz!
....es jautāju-es laikam slima...ar sabērtiem,aizbērtiem,apbērta tika..tava miera osta,tava tukšā ligzda.vārdiem jāizpaliek,bet es zvanu...man arī no tā tiek...neaizeju tukšā!
piedod...es iemīlēju!.....un piedot pieprasīšana ir lieka,jo ....pašai par savu būtību daudz prieka! nav lielāka aizvainojuma par pašu attaisnošanu...es neattaisnošos par to,kas bija ar manu dzīvi agrāk kā vakar,ja vairs tur manis nav!taisnošos par to,kas ir un BūS,ja vaina piesakāma!
vienmēr jūtu,ka par daudz...ir tas,ko nepateiks nekad neviens-tas jūtams,netaustāms!ak,kur lai liekam?!vai vajag no tā atbrīvot?

..tikai apliecināt-tas jau nozīmētu,ka es pārliecinu ,ka vienu vienīgo!...tā tas ir!tevi gribu.....saulē un saulrietā..mēness skaidrā tumsā....vējš matus bužina un jūrai līdzīgi varam runāt...par Pasaules krasta joslām,ceļa gruntīm un caurumiem,par tuksneša dzīvajiem labumiem!

un tomēr nepietiek.man pašai ar sevi,bet ar tevi ....manī ir daudz!
kad redzu tavu smaidu,jūtu tevi(jā tas ir ļoti...pavisam,ka jūtu tu dod)...un tomēr nelūdzos,neubagoju pēc....lai arī ir slāpes..pieskarties un skarties...līdz cilpā kāršanai,es NEKAD nevēlos pazemot ar uzmācību.pat,ja liktos,ka tā ir...no visa kā tik bail-pasakies un teic',ka nevēlies-saki,bet varu arī neapstāties un darīt,darīt......................................!

tas man tik ļoti palīdz elpot,ka daru un darbojos,ka gribu lai tu...lai tu tieši tāpat "elpotu"...ne ko īpaši pielāgotu vai sastrēgumus galvā labotu.ne obligāti dēļ manis vai man.tu mainies-es mainos!

Saproti?
gribu tavu Laimi piedzīvot...pavisam,pa druskai... un ,ja nu gadās,ka turpat vien ...redzu-es aiz sajūsmas dažreiz naktī smaidu,ka tev ir labi-tas arī ir viss,ko pagaidām.. vēlos:
tu teici...un tas tā aizkustina un tas ir pat labāk nekā 100kārt izteiktais-mīlu! būs labi...elpo!man arī tas patīk!


[2008gadā]

es Tevi neatrastu te nekad,pat,ja Tu būtu pavisam skaļi pateikusi ESMU.

kādēļ arī aiz vārdiem var slēpties cilvēks un viņa būtne grib paust-
tā necilvēcīgi protu ?

uzaususi,jo rīts ir nelabi vēls kā vienmēr :D .
patiesībā,protams labs ar izņēmumiem,kad brīžam aizdomājos ,ko sarakstīja šis un cits cilvēks,bet ne jau par uzrakstīto,bet gan to,ko atgādināja kā jau mēdz būt.

ir vērtīga atziņa no kādas dienasgrāmatas atklāsmes ,laba:
"ja viss beidzies slikti,neaizmirsti-tātad tās vēl nav beigas!"

tā pozitīvi,bet varbūt drīzāk naivi,ka beigas gadās taču tomēr labas? :)

ticu tam,ka tā vai tā-aiz katra slikta notikuma,atgadījuma un dienas būs varbūt vēl simt sliktumu,bet....tad atnāks labu labā,kuru bija vērts sagaidīt jeb negaidot pat...sevi priecēt,jūtot,ka IR!?

bezdarbība brīžam sāp pat tā,ka negribās elpot,jā.

dažreiz viens otrs kaut ko saka,bet Tu redzi tekstos to,ka tā ir tikai un vienīgi klabināšana.

vai ar runāšanos un rakstīšanu var panākt to,ko vēlies vēstīt un galvenais-kaut ko mainīt vismaz savās sajūtās,saņemot,piemēram gandarījumu par paveiktu reālu darbu?
Drošvien,kad jūti spēku izsīkumu un uz sadegšanas robežas ,redzot citu sejās un rakstos smaidus...mjā,IR panākts! Novērtēju un redzu tiešām,ka no sirds ,bet ir jāmācās neizdegt .
Ir redzama bezspēcība,jo Latvijā pasīvu blogotāju jeb tādu,kas vairāk tendēti ne-darītāji,bet ideju ģenerātori vien ? :(
Tas mani nodarbināja šonakt ļoti-es sarakstīju pati jau arī pietiekami gay.lv,bet savu vienatnības mīlēšanu tomēr mēģinu padarīt par patīkamu citiem,vismaz teorētiski tā varētu būt?! sev tā saku,ka tas ir labāk,nekā es nedarītu neko un pat nemēģinātu iekļauties kādā komandā. Ļoti priecājos,ka spēju kaut ko patiesi sadarīt un ir taustāmi rezultāti...ak,šī mūzika un vārdi,ko izņēmu no draugiem.lv savas mūzikas sadaļas("latvijas gāze-es necelšu telefonu",
"Kristofera sapnis_objekts-subjekts",
"Otra puse_vēstules"
"Astro'n'out_apaļā pasaule"
un vēl un vēl daudzas... ir kas dikti raksturīgs man šobrīd pat ļoti. To neredz un drošvien neredzēs,bet šobrīd esmu laimīga un jūtu smaidu iekšēji ,caur visām miesas ierobežojošajām vīlēm un mielēm :)


es piebildīšu,ka esmu Tevi atradusi,bet Tu to nezini kādā nozīmē un varbūt arī neuzzināsi....eh,saulīt manu mīļummīļo-dzīvo, priecājies par dzīvošanos! ;)

cilvēkiem nav jāuzstāda noteikumi,jo tie tāpat vadās pēc sirdsbalss un sirdsapziņas!

tā cilvēka priekšā ,kuram vari izliet visu savu dvēseli,nešauboties,ka netiksi nosodīta un nesaprasta-ir Tavs tuvākais cilvēciņš (visāda veida radinieks)un varbūt īstais,vienīgais(ģimene)

kad atrast savam smaidam tādu pasauli,kur noslēpt no gaudotājiem,kas grib arī kaut ko sev?

patiesībā noslēpums,ka man jau nav arī tāda stipruma,kas iedomāts...tikai gribās,lai tici tam.

paskaties kā baidos...padoties savai labsajūtai! Ar vēlmi,lai smaidi,smaidi,smaidi Tu,pati gribu raudāt līdz!

Tev grūti ir būt,bet Tu maldini par laimību,ko izjutīšu ,novēršoties un Tu sūksties par to,ka nesmaidi.........

.............ko lai daru ar jums?sen jau nepildu funkciju:"guru" ....,vienkārši vajag kādu,kas saka""Tev piestāv un tas uz labu!"



gaudojam uz mēnesi visi, sauli neredzot sev blakus un aizmirstam,ka apkārt staigā veselas pasaules.

vienu dienu siltumu pavisam tuvu ielaižot,aizmirsti par vakardienas tumsu!

gaisma ir bez solījuma sildīt un saņemt to no citiem,bet vienkārši būt.redzēt un saglabāt ir jāprot.



skatiens var būt glāsts,pārvēršoties smagā sitienā.sapratu un negribēšu vairs to just.

smaids var būt maskas ietērptais vaids........tāds ir katram.

pats netaisnīgākais,ka tas grib izlauzties un ,lai to dzirdu es ...arī no sevis .







dzirdu vēljoprojām tos smaidus kā tie vaid.Tu negribi tos gaidīt no manis pret Tevi?jes,beidzot!

man nav vēlmes tos veltīt....jo vienkārši smaidu par to,ka smieklīgi taču gaidīt no citiem.tomēr puksti?

glāstus liedz vēlēties sitiens.



ko atklāja reiz?par saviem vaidiem visvairāk...smaidus dāvājot citiem.



("NOguru"2010_)