Gribu atrast tam vietu.Neskaitu.Tikai tās minūtes līdz darba beigām,tikai tās sekundes līdz satikšanās brīdim,tikai mēnešus no jauna gada sākuma,stundas miegam atvēlētās vai......zagt zagt zagt man gribās ....laiku!
Kā?Gribu iemācīties to.
Grafiks pa dienām,pa stundām un...čušššššššš.Vai būs,nāks,tas kas no tā atbrīvos?Manas iekšējās dziņas vispār neatpūšas.Nomodā deguns pūš spalgi.Jāceļās,lai atpelnītu brīvo,ko miegā pavadīju.Var arī nepaspēt.Darbs,kas iedzen pienākuma ziņu,māca pieklājīgi laiku ziedot.Piekūstat tak arī?!Pieturā jāatsēž to laiku,ko stāvot pavadīju pilnajā busā.Izvelku komposu,tas zin kur bultai jārāda.Katram savs kabatā dzīves ceļa kompass.Dažam sabojājas-sāk streipuļot kājas.Un viņai vispār tragēdija-topogrāfiska idiote,tas laikam no tā,ka kompass melo,pa riņki apkārt mājai ved.Jāskrien,bet viņa ejot.Eh...tramvajs vienkārši aizbrauca gar degunu.Nu pareizi-tas jau nebija Tavējais.Nākamais,nākamais,,,,,Neviens uz to nepaspētu.Es atkal neticēju.Man jāapdzen.
Laiks tagad tikšķēja pierē-pulss identificēja trauksmes stresu straumē.
Sirdssssssss cst.

NāKAMā PIETURA PARADīZE.Vai tad paspēji?
Pagaidiet!Es nesaprotu.Nav vēl laiks.Man nav laika!!!!!!!!!!!!!!Neaptverami kā laiks pārvietoja prātu-uz kādu citu dimensiju.Ja dvēsele tomēr skrēja?Tad izskrēja no ķermeņa stīvā,kuru,redzot no malas-laiks par savu vergu padarīja.
ВДОХ-ВЫДОХ,,,,,Melnās gumijas smakotais gaiss-līdz pat plaušām.Balti pūstiem griestiem acis tvēra skatienu,kad ievadīja šlirces saturu,lai dzīvo.Un tā vēl jo projām pa apli vien tā skrienot.Taču šobrīd vairāk smaidot.Viltīgi.Zin priekš kam.Redzēja.
Es nepaspēju laikam piedot.Man par tādu rīcību mīksto-jāskrien papildus apļi.Tagad skaitu katru to,lai noskrietu.Tevi neapdzīšu,bet tomēr mēgināju savu laiku ziedot,gadus neskaitot,kas aizgājuši,kas starp mums,kas traucē būt pa īstam un finišā Tavu roku beidzot sajust silto,lai arī distance bij ilga.


[2007-"miniatūras"]