Mēs pazūdam aiz ierastām durvīm,
aiz tām arī mājas zaudējam līdz
mēs zūdam pasaulei un laikiem,
kas zūd ar naktsstāstiem baisiem.

Mēs pazūdam ceļojumos dziļos un tālos,
mēs nozaudējam atslēgas kādu krāpjot,
mēs pazūdam ,kad terpjamies košajos kankaros,
to dārgumu,zeltu zaudējam,krājot!

Mēs pazūdam daudzu sirdīs un prātos.
labas domas satilpst plānos vākos.
mēs kādos zaudētos vārdos,dzirdot
iemīlamies un gribam trakot,zinot.

Mēs zaudejam gadus,tos gaidot,
pat to labāko reti kad paši sakot,
mēs zūdamdraugiem,vēloties mīļākos,
sarežģījot dzīvē pat visu vienkāršo.

Mēs pazaudējam smaržu mežos
dedzinotpat to nieka vīrakos,
ja vienaldzīgi visu graujot,
mēs nezaudejam neko no tā,baudot!
Mēs pazūdam,kad izēsti trauki!?
kur tikai atstati taukaini traipi,
mēs zūdam aiz izdomātiem saukļiem
kuri tikai atbalss senajiem "bļauriem".

Mēs nekad nezaudējam dzīvi skarbo,
ja nesaskatam kādu ieguvumu,labo!



["vienkārši es Tev un varbūt Tu man"Guernsey-2007]