yeahhh,gaiss izpūsts-vakardiena pagājusi sekmīgi un gaidu nākošo nedēļu ļott ļott ,lai satiktu sev mīļmīļos cilvēciņus . :))
saulīte dara savu pilnīgi viennozīmīgi!

domāju vēljoprojām par tuksnesi un tuksnesīgo sajūtu un tuksnesīgiem cilvēkiem,bet izlaižu to labāk ārpus sevis,jo nevēlos parāk ilgi tur būt pati.


ja vēstījumā vārdi nebūs skaisti,
tie goddevību apliecināt drīkst.

jā,vārdi man tik trūcīgi un kaili,
ka izteikt nespēju es it neko,
vien cerēt varu,ka ar slēptu daili
Tev laba nojauta var ietērpt tos.
bet varbūt mēness,kas man ceļā spīgo,
ļaus negaidītu labvēlību gūt ,
un gaismā pacels sirdi pazemīgo,
lai viņa Tevis cienīga var būt.

tad nebīšos,ka manas jūtas redz,
bet pagaidām-lai tumsa mani sedz!

(Wiljams Šekspīrs)




"būs labi...elpo!"


..esi vientuļa-saku,ko redzu! neticēsi,bet es arī.

man jau nemaz nav un nevajag daudz(kādu rakstāmo,papīriņu,šo krēslu ar spilventiņu,jumtu ar gultu,ēdienu,dzērienu. nepieprasīšu,bet gribēšu-arī ko tavu....jāāā...mīļu,mīļu apskāvienu,buču pirms miegu,smaidu,acu magnētiņu..izvēlējos)
...par daudz...!nē,ko gan lai zinu?

Vai tad izteiktais ir kas jauns,vai varu pateikt to............................es arī?sarežgīti-viss aiz režģiem arī manī!
ar kādiem gan vārdiem to izrakstīt,ar kādu krāsu labāk prast stāstīt,kādā gan mūzikā izteikts būs viss?! .........daudz,daudz.............................pieturzīmju,bet nelāga vārdi...pa vidu tam,kas ir kas,kas nedalāms un īsts-tas nepasakāms un es beru,beru... nemelošu,bet neizteikšu nekad!
neprotu-patiešām!

arī citiem tinte beigsies,bet iekšā kas ārā nāks VIENMēR!tev,tev arī nevajag sacīt-(no klusuma,no pieskāriena par skaļu... ir tikai pats vārds,kas visu arī iznīcina),bet,ja saki,tad neko sev neliedz!
....es jautāju-es laikam slima...ar sabērtiem,aizbērtiem,apbērta tika..tava miera osta,tava tukšā ligzda.vārdiem jāizpaliek,bet es zvanu...man arī no tā tiek...neaizeju tukšā!
piedod...es iemīlēju!.....un piedot pieprasīšana ir lieka,jo ....pašai par savu būtību daudz prieka! nav lielāka aizvainojuma par pašu attaisnošanu...es neattaisnošos par to,kas bija ar manu dzīvi agrāk kā vakar,ja vairs tur manis nav!taisnošos par to,kas ir un BūS,ja vaina piesakāma!
vienmēr jūtu,ka par daudz...ir tas,ko nepateiks nekad neviens-tas jūtams,netaustāms!ak,kur lai liekam?!vai vajag no tā atbrīvot?

..tikai apliecināt-tas jau nozīmētu,ka es pārliecinu ,ka vienu vienīgo!...tā tas ir!tevi gribu.....saulē un saulrietā..mēness skaidrā tumsā....vējš matus bužina un jūrai līdzīgi varam runāt...par Pasaules krasta joslām,ceļa gruntīm un caurumiem,par tuksneša dzīvajiem labumiem!

un tomēr nepietiek.man pašai ar sevi,bet ar tevi ....manī ir daudz!
kad redzu tavu smaidu,jūtu tevi(jā tas ir ļoti...pavisam,ka jūtu tu dod)...un tomēr nelūdzos,neubagoju pēc....lai arī ir slāpes..pieskarties un skarties...līdz cilpā kāršanai,es NEKAD nevēlos pazemot ar uzmācību.pat,ja liktos,ka tā ir...no visa kā tik bail-pasakies un teic',ka nevēlies-saki,bet varu arī neapstāties un darīt,darīt......................................!

tas man tik ļoti palīdz elpot,ka daru un darbojos,ka gribu lai tu...lai tu tieši tāpat "elpotu"...ne ko īpaši pielāgotu vai sastrēgumus galvā labotu.ne obligāti dēļ manis vai man.tu mainies-es mainos!

Saproti?
gribu tavu Laimi piedzīvot...pavisam,pa druskai... un ,ja nu gadās,ka turpat vien ...redzu-es aiz sajūsmas dažreiz naktī smaidu,ka tev ir labi-tas arī ir viss,ko pagaidām.. vēlos:
tu teici...un tas tā aizkustina un tas ir pat labāk nekā 100kārt izteiktais-mīlu! būs labi...elpo!man arī tas patīk!


[2008gadā]