kārtējā reklāmas pauzē atskārtu,ka pieslēdzos atkal dzīvei un ko es te redzu?Vientulīgu mājās pasēdēšanu un kontaktus ar virtuālajiem draugiem...patiesi būtu pilnīgi priecīga,ja tikšnās reizes būtu biežākas,bet kas to lai zin..varbūt tā ir pat labāk,ka mana dzīve dažbrīd nelīdzinās seriāliem,piemēram kā "sex and the city"nē,mums ir "beverlīhilzas"piemērs,kur notiek viss par un ap vienu cilvēku grupiņu ....un tie ir jaunieši ar savām ambīcijām.es nezinu,bet dažbrīd piedalos,jo jāpiedalās šajā dzīvē apvienojumā ar citiem.lai gan ne tik bieži,bet es jūtu saikni ar kādu šai procesā.ar dažiem indivīdiem ir arī "the L word" un "queer as folk" Labi,ja piedalies dzīvē vispār kaut arī pauzēs starp skarbo dzīvi ikdienā.

kompjuuters duuc...es aizeju liidz virtuvei...tur smarzho biezhi vien peec pankokiem un ceptiem kartupeljiem vai peec kafijas.Shodien gan makaroni ar buljonu,tomaatu meerci...vinja iznjem no trauku skapja(ledusskapis paarveerties par trauku mini noliktavu kopsh nestraadaa)kaadu garshvielu.Ierastas darbiibas no pulksten 20:00..veelaas vakarinjas.
mmmm...njamma...lieku uz vienreiz lietotaa shkjiivja sho garshas bukjeti.
Puspieveertaas durviis iespiid gaisminja no koridora,lai apspiideetu pliiti,kas virtuvee.Katra latviesha,iespeejams,ekonomija sleepjas tieshi faktaa ko ietaupiit.Un tagad eju izsleegt gaismu pie monitora...es eju uz mammas istabu(ak,kaa agraak man tas liktos neiespeejami-katrai sava istaba)skatiit kaadu detektiiva filmu,realitaates shovu.Vinjai tiik.
Draudzenes uzdaavinaatais daarzenju burcinjas saturs tiek kaari apeests.Pati mamma atturaas no veelaas eeshanas,es tikmeer piebaroju savu punciiti(tas man paaaudzies un izstuumis no garderobes dazhus apgheerba gabalus)
Pamazaam saak iedarboties manas nakts tabletes...kljuustu darbiiga ,slinka nedaudz un miegaina.

shodien izbraukaajos uz Riigu un Jelgavu...redzeeju minchus,beigtu peli,paeedu pankokus ar dzeervenju zapti un dzirdeeju placebo.
man patikaas shis iisais kurss mazinjai laimei :)

Viņa atbrauca pie manis..es sajutos labi apguļoties blakus un vienkārši jūtot klātbūtni.Viņa ir tik interesanta savās izpausmēs :)man nepatīk,ka iedzer un daudz smēķē,bet pati neesmu enģelis...mēģinu pieņemt.

pēc divām stundām norunājām pa mobīlo 38 minūtes.kad iznācām no slimnīcas septembrī,tad zvanīja ļoti bieži-ik pēc 30min.šobrīd trīs reizes dienā.ir labi.

nu un viss :)

Tu tur stāvi
vaigos siltums
koki tādi bāli
nezūd mīļums

kāds ar savu brāli
iziet pastaigā
kāds neredz lielu skādi
palikt parādā.

te mežs,te tīrums
te pļava un parks
tik skaisti..es tīru...
arī savas kabatas

aizbrauc viena pati
vasara nevar palikt
paliek diezgan labi,
nevajag arī salīt

aizbrauc viena pati
aizbrauc arī tas
mūsu tikšanās
kā skaists pavasar's

kavēju labprāt laiku ar saviem draugiem,lai gan tas sanāk diezgan reti....arvien grēkoju zaudēt laiku,mājās tupot,bet man ir tā agorofobija,kad bailes iziet vienai no mājas...vispār nezinu,varbūt arī tā nav pāraugusi par fobiju,bet ārpus mājas,atrodoties sabiedrībā es jūtos kā iesprostota ķermenī.gribas bēgt.
pieķeru sevi pie domas,ka zaudēt laiku mēdzu tādos pasākumos kā iedzeršana un protams,ka piedzeršanās vēl vairāk,tādēļ no tā mēdzu atteikties...esmu dilemmas priekšā,kad kāds saka:"Tu mani necieni,ka neiedzer?"un arī tad,kad iedzert gribās pašai...esmu sapratusi,ka man ir problēmas ar alkoholu,jo vienmēr kad traki dzēru pagātnē,nākamā rītā to nožēloju ļoti..saprotu ,ka dzert nedrīkstu nemaz,jo visādas muļķības nāk galvā.
jāpiebilst-šobrīd esmu skaidrā :)

stāstīt var tādus mūžīgus stāstus
kā vienojās,kā izdzīvoja,
kā cilvēki iepazina glāstus,
kā karoja un atbrīvoja...
domāt var tādus mūžīgos,
kas atzinību gūs...
kas no dzīves ņemti
pārtop seriālos,romānos,
kas no realitātes atbrīvos mūs,
kas no pagātnes celti...
glabās tās pieredzi.

(2009)

derīguma termiņš beidzies šajā pat brīdī manai vēlmei izteikties.tas varētu būt klusums,bet nē..tas ir kautkas starp kliedzienu zem ūdens un elpas trūkumu piedūmotā telpā.es atkal vēlos ļoti just eiforijas sajūtu,bet iznāk vien žagas par pagājušo laiku.atslēgt pagātni nedrīkst-tā transformē jaunas domas par pagājušo taču.
tā nu te klabinu par savu šobrīd iemērcēto galvu ūdenī.burbulis ir iznācis virspusē-es pati vēl neredzama vai vēl joprojām.iekļauties atkal ļaužu dūcošajā sistēmā,kur vieni kautko pieprasa,otri kautko neizpilda.

lai paliek.es vienalga neko nemainu un nemainīšu.palieku rezervē un piedūmotajā traukā,kas piedūmotā istaba ar izeju uz koridori.TUR IR SKāBEKLIS-MAN JāNOKļūST TUR.°!

kas notika un nenotika,jo to gribas aizmirst...viena iemesla pēc-es atkal nokļuvu savu dēmonu varā..slimnīcā.nē,varbūt vēlāk...tikai uzgaidi,pagaidi mazliet...es attapšos...varbūt nekad.

jau piektdien būšu "pāris" kilometrus un stundas projām no mājām.Čehija.divsimt kilometri no Prāgas.nieka pusgads un atpakaļ.viss jau sarunāts.soma sakrāmēta.sajūta pasakaina,kaut sākumā neiztiku no viegla stresiņa.tika izsmēķētas ne mazums cigarešu.atvadas no draugiem un...brīvības sajūta arīdzan.
ja man sanāks,tad rakstīšu kā tur iet.pagaidām.

piepildās tas,ko mēs vēlamies.

es vēl ar vienu vēlmi varu dalīties,kas piepildījās,proti..gribēju,lai man nebūtu tik daudz laika ko sēdēt i-netā...dabūju darbu,kas vienkārši fiziski to neļauj.vēljoprojām prieks,ka tā,bet...arī ,protams ir ko upurēt.es diemžēl nevaru izsekot vairs diskusijām kā vēlētos,ja nu vienīgi brīvajās dienās ko iekomentēju.

pieskāriens vairs nav pieskāriens,skatiens vairs nav skatiens,smaids nav smaids..,bet tikai draudzīgs žests...vai tikai?kā lai es to zinu?man jāiepazīst šis cilvēks,lai to uzzinātu...varbūt tāda izturēšanās tiešām nav priekš Tevis nekas īpašs. mēsls,mēsls,mēsls...kā es gribu,lai tas vienkārši viss ir,lai ko arī Tu man tagad teiktu. ESI!

Man ir sava istaba,mīļais matracis,par ko sapņoju un miers visapkārt no trokšņiem un cilvēku rosības,kašķēšanās utt.Domāju tikai...tas viss bija sapnis kādreiz.Ko man vajadzētu vēlēties šobrīd?Man gribas saldējumu :D..Ir slikti bezmērķīgi vārtīties pa gultu,iet pa aleju,kur liekas drūmas kritušās lapas un un nejust smaidu sevī..Dažbrīd,kad visa ir gana Tu atskārsti,ka gribas vairāk to,ko nevari iegūt līdz galam.Nav lieta tajā,ka negribētos...gribētos pat ļoti-attiecības ar cilvēku,ar labāko draugu,bet parasti nepietiekami ilgi iepazinusi šķiros ar sāpi sirdī un nezinu kur ir tā vaina.Zinu tikai to,ka sāp ļoti.Un te nu vakar man vienkārši pateica:"Nu un kas,ka viņa nezvana?es arī nezvanu.."Tas bija viens mirklis,kad metu malā domas un atkal uzgriezu zināmo numuru...Divus mēnēšus cerēju uz jebkādu ziņu...tēloju vienaldzīgo.Tomēr zvanīju par lietu.Mazliet prieka dzirdēju balsī un sajutos tik brīva dzirdēt atkal to-staroju kā muļķīts. Man nav domas iekarot no jauna-es jau sen kā metu cerību pie malas,jo dzirdēju skaidri gaiši to,ka neesmu tā izredzētā..ar to pietiek,lai rīkotos prātīgi.Vienkārši urbjos pagātnē un izdzīvoju vienmuļo tagadni bez cilvēka,kas iededza manā sirdī liesmu.Žēl tikai nedaudz,ka tā izkūpēja kā nebijusi.

kad ķermenis nebūs vairs tāds kā jaunībā..kad tas nepievilks Tavu partneri,tad..iespējams uz mūžiem Tu paliksi viena.nē,izņēmums varētu būt mīlestība kādu to rāda filmās.bet dzīvē?kas mani vairs gribēs?!..es patiesi par to esmu domājusi..un..man pofig :D es pusmūžu esmu tāda bijusi.

kad kropļojam sevi,lai pievērstu citu uzmanību-pīpēšana,iedzeršana,ķermeņa graizīšana vai dedzināšana(tā ir pusaudžu slimība un to es tikai tagad sapratu,ka to dara,lai pievērstu uzmanību)mēs pilnīgi noteikti nedomājam kā būs tad,kad briedums kaulos...jā,tad visas vainas Tu jūtīsi dubultīgi-es neizdomāju,
man tā stāstīja ārsts un to jau jūtu pamazām pati.

..mēs tik ātri gribam izstāstīt savu "stāstu",ka pat nepamanam-otram ir savs stāstāmais...un tas atkārtojās...otrs jau zin-ir jāklusē,jo netiks pat pajautāts,tie burvju vārdiņi:"un Tev?"...un brīžiem mums tās bremzes neieslēdzās...mēs domājam simt citu domu,otrs varbūt vēl tikai apdomā Tavu jautājumu,ko uzdevi nedēļu atpakaļ?! padomā! tā taču var būt...un vēl..iespējams Tev pietrūkst pacietības vienkārši būt līdzās un uzklausīt otru,kaut viņš savu sakāmo pateiks tik pēc stundas. man bija reiz tā-draudzene pateica,ka es neklausoties viņā...,bet tā nebija taisnība...es vienkārši nespēju vairs IEklausīties...man bij nepieciešams laiks ,lai pārdomātu visu un izteiktu savu viedokli...

Tikai mājās mēs varam ērti iekārtoties gultā un skatīties jebkuru filmu un pēc vajadzības uzslēgt pauzi un attapties,padomāt vai darīt kādu citu lietu,pēc brīža atgriežoties ar kafijas vai tējas krūzi un maizītēm un netraucēti lūkoties tālāk tajā Pasaulē,ko izdomājis,pārdzīvojis ,izjutis kāds cits,kas uz laiku atslābina no savas realitātes.Jūtos ieguvusi daudz tb man pieder uz laiku daudzas dimensijas vai es atrodos daudzās citās vietās,kas aprakstītas katras filmas stāstā un tāpat kā sapnī ir iespēja atgriezties jeb pamosties.No kādas arī ne tik drīz ,jo liek pārdomāt līdzšinējo pieredzi,mācīties ko no jauna savu uztveri varbūt mainīt un pat izdarīt dzīvē svarīgus atklājumus..kaut vai tādus...kāds domā tieši tāpat kā es,kādam ir gadījies tāpat kā man un kāds vēlās to,ko es un galvenais-ir tikpat dīvaini un dīvaināki par mani... :))

Tā īsumā gribējās apdomāt un padalīties ar atklāsmi.

Secinājums-man patīk mājas atmosfērā vērot citu dzīvi vai paskatīties uz savu no malas :)dievinu KīīīīNOO

kas ir paīstam labs šajā dzīvē?
manuprāt tas,ka varu jebkurā laikā mainīt savas domas par to..un tad manāmi tā arī mainās.ir tikai jāizpilda noteikti dzīves likumi un Tu atkal būsi ar to apmierināta.
es sapņoju mazus sapņus-kā satikt draugus,kuri ir tik tālu priekš manis,iepriecināt tos,izpildīt veicamos darbus labi,saņemt atalgojumu katru mēnesi,izlasīt labu grāmatu,noskatīties domu rosinošu filmu.
ir vajadzīgs tikai nezaudēt ticību sev un tad arī plānosies lielāki plāni.

man atkal tiek dota iespēja dzīvot pilnasinīgu dzīvi-draugs svinēs savu dzimšanas dienu un es tajā esmu ielūgta...,vasarā draugi dosies ciemos uz ārzemēm un es varētu dzīvoties divas nedēļas pa Rīgu,pieskatot viņu kaķus.

tādas mazās laimītes var pārvērsties dzīvespriekā,kas tik ļoti nepieciešams katram.

ir jāatzīst-man kādu lielāku laika sprīdi ne sevišķi veicās daudzās jomās,bet nedrīkst zaudēt cerību,ka viss nokārtosies..un Tavas vēlmes tiks noteikti sadzirdētas,kad būsi gatava pārmaiņām pati!

trīs dienas pēc kārtas skatīju sapni par to,ka turu saujā savus izsistos zobus.baismīgi bij izjust to,ne tikai no malas redzēt...mjā,tādā dīvainā veidā tie tika sašķelti drumslās.sapņu grāmata nesola labo...eh,ko tur...ja ir,tad lai ir kā ir jeb
vairs tā nedomāju par to kā būtu,ja varētu pagriezt laiku atpakaļ :)
par citām lietām...

hi,mēģinu iespaidot savu diennakts režīmu,neguļot,lai sapņojās vai arī čučās tik no rītiem,jo tagad man ir darbiņš pa naktīm :)
jējē, un arī i-neta sasaiste atkal kārtībā..nedēļa pagāja dīvaini sajūtās...bez tā.nu ko tad darīju?..gatavojos darbam,strādāju un domāju par darbu :D...palika labāk,jo domāt ir ko..no jauna atceros visu kā bija reiz...darba vietas,kolēģus..nemanāmi aiziet gadi un Tu apstājies un brīnies-hei,jau desmit kā mirklis.

neizturami ir izjust vientulību..tā nodara sāpes...es atkal klausos HIM.šodien aizgāju no viņas,kurai neko no manis nevajag,ja nu tikai cigaretes...es varētu kļūdīties un nedomāt tik slikti par citiem,bet tas ir acīmredzams arī tuvākajiem un tas ļoti sāp.patiesiem draugiem vajag manu padomu,grib klausīties manī un ir patiesi priecīgi satikt jebkurā laikā.es ticu,ka otra pusīte ir tieši tāda.

"es jūtos brīva"un "esmu brīva"ir divas atšķirīgas lietas.
atskārsme pozitīva,jo man atbilst pirmais un par to es ,protams,priecājos.