..mēs tik ātri gribam izstāstīt savu "stāstu",ka pat nepamanam-otram ir savs stāstāmais...un tas atkārtojās...otrs jau zin-ir jāklusē,jo netiks pat pajautāts,tie burvju vārdiņi:"un Tev?"...un brīžiem mums tās bremzes neieslēdzās...mēs domājam simt citu domu,otrs varbūt vēl tikai apdomā Tavu jautājumu,ko uzdevi nedēļu atpakaļ?! padomā! tā taču var būt...un vēl..iespējams Tev pietrūkst pacietības vienkārši būt līdzās un uzklausīt otru,kaut viņš savu sakāmo pateiks tik pēc stundas. man bija reiz tā-draudzene pateica,ka es neklausoties viņā...,bet tā nebija taisnība...es vienkārši nespēju vairs IEklausīties...man bij nepieciešams laiks ,lai pārdomātu visu un izteiktu savu viedokli...