žēl nedaudz

Man ir sava istaba,mīļais matracis,par ko sapņoju un miers visapkārt no trokšņiem un cilvēku rosības,kašķēšanās utt.Domāju tikai...tas viss bija sapnis kādreiz.Ko man vajadzētu vēlēties šobrīd?Man gribas saldējumu :D..Ir slikti bezmērķīgi vārtīties pa gultu,iet pa aleju,kur liekas drūmas kritušās lapas un un nejust smaidu sevī..Dažbrīd,kad visa ir gana Tu atskārsti,ka gribas vairāk to,ko nevari iegūt līdz galam.Nav lieta tajā,ka negribētos...gribētos pat ļoti-attiecības ar cilvēku,ar labāko draugu,bet parasti nepietiekami ilgi iepazinusi šķiros ar sāpi sirdī un nezinu kur ir tā vaina.Zinu tikai to,ka sāp ļoti.Un te nu vakar man vienkārši pateica:"Nu un kas,ka viņa nezvana?es arī nezvanu.."Tas bija viens mirklis,kad metu malā domas un atkal uzgriezu zināmo numuru...Divus mēnēšus cerēju uz jebkādu ziņu...tēloju vienaldzīgo.Tomēr zvanīju par lietu.Mazliet prieka dzirdēju balsī un sajutos tik brīva dzirdēt atkal to-staroju kā muļķīts. Man nav domas iekarot no jauna-es jau sen kā metu cerību pie malas,jo dzirdēju skaidri gaiši to,ka neesmu tā izredzētā..ar to pietiek,lai rīkotos prātīgi.Vienkārši urbjos pagātnē un izdzīvoju vienmuļo tagadni bez cilvēka,kas iededza manā sirdī liesmu.Žēl tikai nedaudz,ka tā izkūpēja kā nebijusi.