kavēju labprāt laiku ar saviem draugiem,lai gan tas sanāk diezgan reti....arvien grēkoju zaudēt laiku,mājās tupot,bet man ir tā agorofobija,kad bailes iziet vienai no mājas...vispār nezinu,varbūt arī tā nav pāraugusi par fobiju,bet ārpus mājas,atrodoties sabiedrībā es jūtos kā iesprostota ķermenī.gribas bēgt.
pieķeru sevi pie domas,ka zaudēt laiku mēdzu tādos pasākumos kā iedzeršana un protams,ka piedzeršanās vēl vairāk,tādēļ no tā mēdzu atteikties...esmu dilemmas priekšā,kad kāds saka:"Tu mani necieni,ka neiedzer?"un arī tad,kad iedzert gribās pašai...esmu sapratusi,ka man ir problēmas ar alkoholu,jo vienmēr kad traki dzēru pagātnē,nākamā rītā to nožēloju ļoti..saprotu ,ka dzert nedrīkstu nemaz,jo visādas muļķības nāk galvā.
jāpiebilst-šobrīd esmu skaidrā :)