Ne visi inženieri ir nūģi, un ne visi uzņēmēji - viņu apspiedēji, tomēr T. viennozīmīgi piederēja pirmajiem, bet U. - otrajiem. Viņi arī bija labākie draugi. Tā vismaz uzskatīja T. Nezinu, vai U. viņu vispār atcerējās, jo runājuši viņi bija tikai vienreiz, diezgan lielā reibumā.
Mēs visi bijām mana drauga dzīvoklī, U. pa pusei atlūzis netālu no T. Viņš izmantoja iespēju, lai iegrimtu garā vienmuļā dzīvesstāsta izklāstā, kuram beidzot nebija pretestības. Tikai vienreiz U. norīstījās, pacēla galvu pret T. un ierunājās: "Tu man patīc. Atsit ziņu, sagādāšu darbu." Drīz pēc tam viņš iemiga T. šūpuļdziesmas pavadījumā.
Šo stāstu esmu dzirdējis krietni vairāk reižu nekā būtu gribējis. U. joprojām nav atbildējis, bet T. draudzības jūtas tas nemazina.
Tas viss, protams, ir meli, jo U. nepazīstu. Labprāt gan viņu atrastu. Man ir stāstāmais.
Tags: paziņas & iedomas
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
|
hvz, bet es iziešu cauri visiem, vēlāk pieķerot arī latviskos dīvainīšus.
(Reply to this) (Parent)