bet bļadstva vispār kaukāda: pirmos astoņus rakstīšanas gadus aktīvi mēģināju uztaisīt savu stilu, tagad tikpat aktīvi (bet daudz nesekmīgāk) mēģinu no tā atbrīvoties. :
Comments
haha!
(a tu negribi vnk pajāt par stilu un rakstīt, un par stilu iespringt pašā, pašā, pašā pēdējā vietā?)
(a tu negribi vnk pajāt par stilu un rakstīt, un par stilu iespringt pašā, pašā, pašā pēdējā vietā?)
(Reply to this) (Thread)
|
Gribu & mēģinu, bet tieši tur jau tā bļadstva, ka nemanot tekstā ielien visi 'mani' vārdi un izteiksme, kas pašam pēc tam lasot izklausās nejēgā samāksloti.
par šito bija ļoti skaisti pateikts šajā filmā: http://www.imdb.com/title/tt1760980/ . stāsts ir par padzīvojušu kolumnistu, pie kura gūt pieredzi ir atnākusi jauna, skaista studente. un viņš viņai saka apmēram tā: "..bet stils - tas ir tas, kas stāv starp lasītāju un tekstu. tas ir tā, kā tu iepazīstinātu savu draugu ar savu draudzeni, viņi savā starpā satuvinātos un ietu vēlāk uz randiņu vai pastaigāties, bet tu vienmēr nāktu līdzi un skatītos. tas "tu" - ir stils."
es gan nezinu, vai tam piekrītu. galu galā nevar jau lasītājs un teksts satikties bez tavas/Tavas klātbūtnes, bet tu nevari pasauli projicēt lasītājā bez sava skata līdzdalības. (ir vēls, un šis ir neveikls un samiegojies komentārs)
es gan nezinu, vai tam piekrītu. galu galā nevar jau lasītājs un teksts satikties bez tavas/Tavas klātbūtnes, bet tu nevari pasauli projicēt lasītājā bez sava skata līdzdalības. (ir vēls, un šis ir neveikls un samiegojies komentārs)
(Reply to this) (Thread)
|
jap, tieši pirmā varianta "stils" arī besī. imo, lasot tu iesaisties diezgan tuvās attiecībās ar autoru, un ja viņš runā tev besīgā manierē, tās attiecības diezin vai būs ilgstošas un/vai patīkamas.
(Reply to this) (Parent)