Izlasīju pirms kādas pusotras nedēļas, bet īsti lielākā skaidrībā par sakāmo neesmu nonācis. Skaidrs, ka meksikāņu megaprozista Fuentesa otrā grāmata ir īss coming-of-age romāniņš par mazliet pasistu meksikāņu zēnu ar pamatīgu (cilts)koku. Tā kā viņa paša vecāki to ir mazliet sabeiguši, šefību pār zēnu paņem tante ar vīru, padzenot zēna māti, bet tēvu nobāžot dzimtas mājas stūrī kā nekam nederīgu pajoliņu. Viņi zēnu grib audzināt par kārtīgu juristu un mantinieku, apmācot savos kristīgajos un mantiskajos tikumos u.t.t. - tik nelaime tāda, ka grāmatas lasošajam puikam to ārišķība un viņu lepnība rada riebumu un sacelšanās vēlmi. Tāpēc viņš draudzējas ar indiāņu puiku un iet tuksnesī sevi pātagot, nepamanot, ka arī pats kļūst ārišķīgs un lepnīgs.
Stāsts, jāsaka, parasts, lai neteiktu klišejisks, bet, pirmkārt, paņemts ne vienu, bet pāris līmeņus augstāk/dziļāk, un, otrkārt, Fuentesu ne mazāk par bālo zēnu interesē arī morāli masturbējošā deģenerātu apkārtne. Un tā tiek nevis dēmonizēta (ok, tikai mazliet), bet izpētīta un izsāpēta līdz kaulam par spīti mazajam (148 lpp) apjomam. Tas grāmatai pat nāk par labu, jo neviens vārds nav izšķiests velti, ikviens teikums un tēls sasaucas ar visu pārējo grāmatu, kas to padara līdzīgāku filigrāni izstrādātam garstāstam, ne daudz vaļīgākajam romānu plauktiņam. Un tad vēl viss idejiskais slānis par kristietisma fīčām un Meksikas garīgo izkurtēšanu, par ko man zināšanu nav tik daudz, lai tagad ar tām palepotos. Vienvārdsakot, aizrāva, saviļņoja, apbūra un papleta smadzenes. Vismaz pēdējās 100+ lappuses, jo pirmajās 30 ir pamatīgi iztirzāta dzimtas vēsture, ko iespējams izturēt tikai ar grūtībām un krietnu saņemšanos. Otrajā lasīšanas reizē būtu citādi, bet pirmajā tas viss meiko minimālu sensu un pamatīgi garlaiko.
PM ieliek A
They belonged, in the words of Uncle Jorge Balcarcel, to a Guanajuato family of more than slight accomplishments and decidedly worthy lineage. Guanajuato is to Mexico what Flanders is to Europe, the very core of a distinct style of life, and the preservation in all purity of tradition. An enumeration of the State's public figures would be endless, yet would fail to indicate the importance of political feeling in this region which boasts of being The Cradle of Mexican Independence. If one seeks the roots of the Republic's political system and patterns, one must go to Guanajuato. Here the delicate execution of devious plans originated. Here men know the uses of apparent and cloaking legality and are wise both in formal procedures and the tactics of smoke-filled hotel room manoeuvring. Their ancestors during the centuries of New Spain were the students - and also the foot-soldiers - of Voltaire and Rousseau. Today their sons gather on the pompous stairways of the State University - in olden times a Jesuit center - to engage in discussions of Heidegger and Marx. Politically the men of Guanajuato possess a highly developed double faculty: an understanding of theory, and the ability to convert it into practical action.
The citizen of Guanajuato is, in other words, a practiced, talented, certified hypocrite. He is a lay hypocrite, as are all the best, and will serve whatever church seems in his opinion most likely to provide an efficient carrying-out of the theoretical "general will". Intelligent, coolly and clearly motivated while opaque externally, heirs to a tradition which Mexico's excessive political centralization has not destroyed, the men of Guanajuato represent the spirit of the Mexican heart. Seriousness that in Michoacan is streaked with solemnity, in Guanajuato is attenuated by irony and the sense of what is convenient. Zacatecas' provincialism is in Guanajuato leavened with universality: did not Baron von Humboldt visit here, does not the city of Guanajuato possess a Teatro Juarez which was decorated by the scenographer of the Opera Comique? The tradition is that of the Century of Reason. What in a Pueblan is blatant hypocrisy, in a Guanajuatan is talented insinuation. What in a native of Mexico City is enthusiasm or reluctance, is pure compromise in the Guanajuatan.
Tags: atz_a, divās rindkopās, zamerika