te

Solīts jāpilda. Lai arī šim teicienam diezgan (pārlieku) bieži uz mani ir tukšas skaņas ietekme, šoreiz tomēr esmu nolēmis tam sekot un publicēt apsolīto teiku par Ričardu Lauvassirdi. T.i., manu mēģinājumu kļūt krutam zāles smēķēšanas rezultātā.

(tās ir kurpju šņores, kuras es noņēmu vecam zābakam, lai pievienotu krietni jaunākām kurpēm, kurām šņores bija saplīsušas)

Plāni izmēģināt arī kaut ko efektīvāku par nedēļu nostāvējušos pienu man bija jau sen - pat vēl pirms sarunām ar... ēēē... Donātu. Vienlaikus, būdams anāls perfekcionists (vismaz tā apgalvo GM un Kamazs, so man nekas cits neatliek kā ticēt viņiem), biju izlēmis, ka tas notiks īpaši noteiktos apstākļos: t.i., dažu tuvāko draugu sabiedrībā, manā dzīvoklī un skanot manis izvēlētajai mūzikai. Uzreiz jāatzīst, ka izpildījās tikai pirmie divi apstākļi, jo vienam no draugiem ir absolūti idiotiska muzikālā gaume, un tā kā tobrīd man viss bija vairāk vai mazāk vienalga, vienubrīd skanēja pat d'n'b, citubrīd - Eminems, bet lielākoties - šķībi spēlēta ģitāra.

Bet par visu pēc kārtas.

Visu nepieciešamo (manā gadījumā: zāle, krējums un 0,5l Sprite) iegādājos jau pāris nedēļas pirms paša eksperimenta sākuma. Pirmo no tiem (ļoti neuzkrītošā veidā) Donāta mašīnā, gandrīz izraisot satiksmes negadījumu. Pārējos - Rimi veikalā. Krējums nebija garšīgs. Bet man bija nepieciešama tikai folija tā virspusē, lai izveidotu tādu kā ligzdiņu, kur iebērt visu nepieciešamo.

Pašai konstrukcijai pēc idejas būtu jāizskatās šādi. Tas, kas izskatās pēc grūsnas vaļu mātītes, ir L burta formā salocīta Sprite pudele (zīmējumu veidoja d'n'b fans, kurš gan ir pārsteidzoši labs mākslinieks, tomēr reizēm viņam ir manāmas problēmas ar proporciju ievērošanu).

Mājās jau biju sagatavojis izejmateriālus un pirms D-Day (protams, piektdienas) pat izlēmu būt kārtīgāks kā jebkad agrāk un sakārtot dzīvokli. Tas vien liecina par nozīmi, kādu nozīmi piešķīru tam pasākumam.

Pēc tās dienas darba (kur notika jauno DS biedru sumināšana) līdz noliktajam satikšanās laikam izrādījās vēl vairāk kā stunda, ko veltīju lēnai Centra veikalu apstaigāšanai. Atklāju, ka tur 90% vietas veltīts apģērba veikaliem, kas man bija visai vienaldzīgi, jo nevienā no tiem nemanīju oranžas jakas. Toties uzzināju, ka metronomi maksā Ls 14. Come on, atbilstošas programmas iekš "bekas" es taisīju jau 13 gadu vecumā, izlasījis tikai dažas lappuses no leģendārā eposa "Kā Pēcis Beisikāns Maiju Saprātiņu programmēt mācīja".

Gaidot pārējos pasākuma līdzdalībniekus neizdevās gan izvairīties no relatīvi pazīstamu cilvēku sastapšanas. Proti, tur uzkūlās "Man patīk... ēēē... interesantas lietas" jaunskungs no DS jaunā iesaukuma. Pie tam šoreiz arī stilīgās saulesbrillēs. Izrādījās, ka viņiem ir paredzēts kruts tuss, uz kuru pagaidām ieradies viņš vienīgais. Lasījos ātrāk projām, lai nesāktos sarunas, kas varētu mani aizkavēt.

Beidzot nonākuši mājās (tramvajā ar chemist_dk apspriedu faktu, ka Bobu Dilanu vienā jaunā albuma koncertturneja etapā pavadīs arī The Raconteurs... reizēm mani tomēr pārņem vēlme atrasties ASV), uzreiz ķērāmies pie lietas. Tiesa, ar "uzreiz" šeit jāsaprot "stundu čakarējamies ap nepieciešamo konstrukciju un čatā/meilā apmainījāmies ar Donātu ar izsmalcinātiem lamuvārdiem". Beigās visu mehānismu darbinājām trijatā - viens dedzināja zāli, viens sargāja uguni, viens vilka dūmus plaušās.

Sākumā vēl skanēja manis izvēlēta mūzika - tā kā pret Pink Floyd vienam no biedriem radās neizskaidrojamas pretenzijas, uzliku Hope Sandoval & The Warm Inventions (tipa, Mazzy Star vokāliste + The Jesus and Mary Chain ģitārists). Jāatzīst gan, ka man "vilkšana" īsti nepadevās tehnikas trūkuma dēļ. Tomēr dūmus izdevās sarīties. Kā vēlāk izrādījās - pilnīgi pietiekami.

Tiem, kurus interesē detaļas: zāles dūmi smaržo nedaudz saldeni, taču ir pietiekami kodīgi, lai pats process neradītu vēlmi to atkārtot. No otras puses, es gan neesmu smēķējis cigaretes jau 14 gadus, tāpēc neko daudz no tās lietas nesajēdzu. Iespējams, problēmas radīja mana pārlieku spēcīgā vilkšana, kurai sekoja aizrīšanas un rīstīšanās līdz asarām acīs. Citiem gan bija līdzīgs efekts.

Tādā veidā uz četriem izniekojuši aptuveni pusi grama, brītiņu pastāvējām virtuvē (vilkšanu sākām manā istabā un uz virtuvi pārvietojāmies plašāko telpu dēļ - "plašums" gan mana dzīvokļa sakarā ir ļoti relatīvs jēdziens). Pārdesmit minūtēs izrijām čipsu "megapaku" (lol), apmainījāmies dažiem neveikliem jokiem - kā jau parasti tas viss notiek saspringušu jauniešu sabiedrībā. Piefiksēju, ka esmu sācis stostīties. Tad devāmies atpakaļ manas istabas omulībā spēlēt zolīti.

Tobrīd skanēja Hope Sandoval & The Warm Inventions - Untitled. chemist_dk izdalīja kārtis un atlaidās uz gultas. Es sēdēju uz taburetes viņam pretī. Pacēlu kārtis. Divi trumpji - kalps un platais. Man bija pēdējā roka.

Un tad apstājās laiks.

Mani bija pārņēmis siltums - kā bērnībā, kad mamma ievīstīja vilnas segā. Un līdzīgi kā tad, visu ķermeni durstīja niecīgu, neredzamu adatiņu tūkstoši un miljoni.

"He...hei!" es teicu. "Ar mani kaut kas notiek. Tā... tā ir tāda kā aura... Tā ir man visapkārt. Un laiks... Laiks ir apstājies."

Viņi dīvaini uz mani noraudzījās. Brītiņu mēģināju nokoncentrēties spēlei. Lielais savāca pāris stiķus. Mūzika skanēja ļoti, ļoti, ļoti lēnām. Viena vienīga nots atkārtojās atkal un atkal. Un atkal. Tikpat lēnām pagriezu galvu uz monitora pusi. Nē, laikam tomēr sekunžu skaits lēnām ritēja uz priekšu. Taču mūzika bija apstājusies. Vērsu draugu uzmanību uz to, taču viņi vienkārši izslēdza mūziku.

Laikam izspēlējām partiju. To gan es neatceros, jo biju sajūsmā par manām jaunatklātajām spējām peldēt laikā kā tādam Billijam Piligrimam. Toties atceros, kā jautāju viņiem: "Jūs arī ievērojāt, ka laiks ir apgriezies otrādi? Tas ir... tas ir... ēēē... tas, ko tu darīji pirms gada, nē, mēneša, nē, mēs taču te esam tikai stundu, vai ne? Nu vot, un tas man šķiet krietni nesenāks kā tas, ko tu darīji tikko!"

Vienīgā atbilde bija: "Beidz tēlot!"

Tad viņi izlēma aiziet uz virtuvi un mēģināt vēl nedaudz ievilkt dūmus, cerībā, ka arī ar viņiem kaut kas notiks. Es atteicos - aizgāju tikai līdzi, lai turpinātu savu stāstāmo, jo vārdi lija no lūpām kā nekad iepriekš. Pārsvarā par Visumu un ceļošanu laikā. Kādas divdesmit reizes arī pieminēju vārdu "aura", kas mani bija ietvērusi savās skavās.

Viens no draugiem uzlika Dreadlock vai kaut kādu tamlīdzīgu krepu. Es nedaudz iebildu, bet tad sapratu, ka tam nav nekādas nozīmes. Beidzot aizgājām atpakaļ uz istabu. Paņēmu ģitāru, ieritinājos gultas stūrī un sāku to strinkšķināt. chemist_dk atspiedās pret sienu netālu no manis. d'n'b cienītājs paziņoja, ka viņam ir garlaicīgi un uzsāka Eminema videoklipu meklēšanu. Atrada viņa "interviju" ar Weird Al. Sākās Weird Al maratons. Vismaz man šķita, ka maratons, jo, lai arī viss notika tikai labi ja desmit minūtes, biju pārliecināts, ka tam ir veltīta vismaz stunda.

Bet es turpināju domāt par Visuma likumsakarībām. Sapratu to, ka mans radiators ir izgatavots no mākoņiem, Visums vibrē, Sauli savos ratos pāri debesu izplatījumam nogādā vienradžu vilktos ratos un mākoņi viņai māj sveicienus un brīdina par Mēness tuvošanos. Tāpat arī to, ka ģitāru spēlēju labāk kā jebkad agrāk un arī uz vietas izdomātie vārdi ir labāki kā jebkas cits manis uzrakstītais - un arī balss skan brīnišķīgi (es monotoni spēlēju vienu akordu, dziedot kaut ko tipa: "Virs manis ir zaļa gaisma/ Zaļa gaisma arī tavās acīs/ Tavās uzacīs ir rožu lauks/ Mākoņi ir manā galvā" - tiesa viens no draugiem noteica "žēl, ka nevaram to ierakstīt", tāpēc, vēl naivi ceru, ka tas patiešām izklausījās labi, jo diktofonam bija beigušās baterejas un es nezinu, kā tas viss bija patiesībā).

Tad ieskanējās Weird Al gabala White and Nerdy vieta ar tekstu Stephen Hawking's in my library, un es piebakstīju chemist_dk, atgādinot par to, ka arī viņam ir Stīvens Hokings. Viņš gan to vairs neatcerējās, taču es jau izdarīju jaunu atklājumu: uz mūsu ķermeņiem ir neredzami, melni punkti, kas ir izejas un citām dimensijām - un attiecīgi arī paralēlajiem Visumiem. Jap, neredzam, melni punkti. Tieši tā es stāstīju pārējiem. Viņi tobrīd bija noskatījušies kaut kādu klipu par Menthos un kolas sajaukuma eksplozīvajām īpašībām un izlēma doties uz veikalu pēc abām izejvielām. Es paziņoju, ka palikšu mājās. Un tā arī izdarīju.

Nākamās četrdesmit minūtes pavadīju spēlēdams to pašu vienu akordu un domādams par cilvēkos augošām puķēm. Lūk, ko es iedrukāju "Donātam", iegājis čatā.

============================================

Session Start: Fri Sep 29 23:55:25 2006
<Peacemaker> Tā ir kā puķe, kas aug tevī, spiezdamās pret sava cietuma sienām, upurēdamas visu savu spēku un enerģiju, lai izlauztos ārā. Bet tu to turi cik vien jaudas, jo zini: pietiks zaudēt savu puķi, lai zaudētu arī pats sevi.
<Peacemaker> luuk, shii ir atbilde
<Peacemaker> vinji aizgaaja mekleet Menthos un kolu
<Peacemaker> es klausos Fleetwood Mac
<Peacemaker> un dziedu par pukjeem
Session Close: Fri Sep 29 23:56:57 2006

============================================

Ideja patiesībā bija savā ziņā saprātīga (un veca kā pati pasauļē): ikvienā no mums ir "puķe", kas rodas piedzimšanas brīdī un turpina augt visu mūžu. Tā noveco līdz ar tevi, taču, nekopjot, var novīt ātrāk. Tad tu nemirsti, bet gan kļūsti garīgi "tukšs". Un nāve nav nekas cits, kā puķes izplaukšana, pārvarot miesas barjeru un izlaužoties Saules gaismā.

Ap 00:30 (t.i., ~2h pēc sākuma) man gan tas viss apnika un, atnākot draugiem, devos līdz ar viņiem ārā, lai radītu eksploziju. Ar chemist_dk, kura rīcībā, šķiet, bija jūtams (neliels) efekts, diezgan ilgi apspriedām problēmas, ar kurām pirāti sastopas mūsdienās. Viņš ieminējās, ka tagad droši vien viņi dārgumu kartes viens otram sūta ar mobillo telefonu īsziņām, zemi norādot ar _, bet dārgumus ar X. Nez kāpēc abi pārējie par to nesmējās.

Arī eksplozija neizdevās, un, dodoties mājās, es jau biju atguvies. Tur sapratām, ka ir vēl palikusi trešdaļa grama. Atcerējos, ka Fleetwood Mac klausīšanās brīdī, kad mani bija pārņēmusi pasaules mīlestības lēkme (ar lielām grūtībām tobrīd biju atturējies no masveida mīlestības apliecinājumu izsūtīšanas), manī bija parādījusies arī alkatība un vēlme, ka viņi aizmirsīs par zāli, lai es varētu pēc tam to izlietot viens pats. Tā mani biedēja, tāpēc ierosināju izlietot pārpalikumu. Viņi arī bija nopirkuši cigaretes un nu mēģināja no tām uztaisīt kāšus, apgalvojot, ka tā ir labāka metode kā Donāta ieteiktā (neņemot vērā faktu, ka neviens no viņiem nebija smēķējis - vēl jo mazāk taisījis kāšus). Brīnumainā kārtā kaut kas izdevās - t.i., tika izveidotas trīs cigaretes (divas bez filtriem, viena - ar, divas ar zāles/tabakas maisījumu, viena - tīru zāli). Mēģinājām izpīpēt.

"Zāles cigarete" vēl bija normāla. Protams, nekāds efekts nebija jūtams (neskaitot klepu), taču arī nebija riebīgu blakņu. Bet tad pamēģinājām tabakas/zāles maisījumu.

Uz īsu brīdi es vēlējos, lai ar to, kam bija ienākusi prātā tā izveidošanas doma, notiek kaut kas ļoti ļauns. Efekts bija jau pēc pirmā dūma - ja par tādu var nosaukt sajūtu, ka tavai galvai ir pārbraucis pāri buldozers, paralizējot daļu smadzeņu. Un, protams, klepus desmit minūšu garumā. Par laimi, pēc tam viss bija galā.

Pēc tam 20min skatījāmies LOTR Goblina tulkojumā, taču visiem nāca miegs, un pakļāvāmies mātes dabas prasībai.

Nākamajā rītā viss bija ok. Tikai atmiņas...

========

Vai es to atkārtotu? Nezinu. Sajūtas bija ļoti patīkamas - taču vienlaikus nepierasti spēcīgas (yeah, I'm a pussy), un mana izturēšanās bija biedējoši izmainījusies. Un nākamajās divās dienās nespēju beigt domāt par piedzīvoto. Varbūt pēc dažiem mēnešiem izmēģināšu vēlreiz - iespējams, ar Donātu, iespējams, tikai ar chemist_dk. Tiesa, "Donāts" arī piedāvāja izmēģināt kopā ar viņu "skābi" (LSD) - mums abiem tā būtu pirmā halucinogēnu reize. Iespējams, es piekritīšu kaut kad pēc pāris mēnešiem or smth.

Tiesa, mani nedaudz biedē visa halucinogēnu koncepcija - lielā mērā tāpēc, ka tās redzēt IRL nav nemaz tik interesanti, bet gan sasodīti biedējoši. Vēl jo vairāk, ja redzi/dzirdi/saod/jūti/nojaut tās teju vai ik dienas... atliek tikai cerēt, ka pēc 20 gadiem šizofrēnija būs ārstējama.

Ā, un video nebūs. YouTube nesūta man confirmation meilu, un es neesmu tik ļoti pārliecināts, ka video (lai arī īsa un tāda, kurā nevar nevienu cilvēku īsti saskatīt) postošana būtu laba doma. Tiesa, savu identitāti nekad neesmu slēpis, tāpēc antisorosieši var arī visu šo izmantot saviem ļaunajiem nolūkiem or smth.