te

Man šķeit, ka šodienas cilvēkam ir pārāk saskaldīta domāšana & apziņas struktūra.
Cilvēki vairs īsti nemāk vipārināt savu skatu uz pasauli.
Savukārt saskatīt skaisto sīkumos ir grūti, jo viss zib gar acīm. Lai saredzētu svarīgo detaļās ir vajadzīga iedziļināšanās.

(Reply to this) (Thread)

Trū, bet iedziļināšanās tomēr pamatā ir atkarīga no vēlmes iedziļināties. Ja tāda ir, gan jau iespēja atradīsies arī mūsdienās. Pat ja apstrādājamās informācijas apjoms ir bezjēdzīgi pieaudzis un izpleties, pāris soļu atkāpšanās un skats no malas palīdzēs gan sakārtot to, gan atrast jēgas dziļumus, imo.

(un saskaldīts/sadrumstalots vēstījuma veids patiesībā varētu būt itin interesants, ja beigu galā no tā kaleidoskopa ir kāda jēga)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Redzi, nedaudz ar šaubām skatos uz šo iedziļināšanas/vispārināsanas spēju.
man šķiet, ka mūsdienu jaunajiem autoriem šīs spējas ir ārkārtīgi notrulinātas.
Tev pašam ir viegli? Man piemēram nav.
---
Kaleidoskops ir kruta lieta, bet tur jābūt spēcīgam vispārināšanas momentam vai arī savstarpējas saistības veidošanai. Tas laikam ir puslīdz tā, kā es redzu pasauli & cenšos par to domāt/rakstīt.

(Reply to this) (Parent)