te

Es tik domāju par to, ka fizikā anyway jābūt fantastiskam matemātiķim, lai to savu ģeniālo ideju par neizpētīto problēmu arī pierādītu. Bet tur 30 gadi man drīzāk šķiet kā sākuma slieksnis, lai loģika taptu gana necaursitama un noturīga visā algoritmu/formulu izstrādes garumā. Cerams, morloku_karalis, klobex piedāvās topošo insaideru skatu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka tas ir nedaudz savādāk - Lielos Atklājumus visvieglāk ir veikt jaunā lauciņā - kāds bija izteicies, ka 20.gs sākumā/vidū pat viduvēji eksperimentālisti viegli varēja ierakstīt savu vārdu vēsturē atklājot kādu jaunu daļiņu, un Nobela prēmija pienāktos tam, kurš neatrastu nevienu jaunu elementārdaļiņu.
Nopietna fizika, manuprāt, sākas tikai pēc maģistra līmeņa, tāpēc jautājums ir, cik gadu vecumā topošais speciālists šo līmeni sasniedz. Iespējams, jaunākiem cilvēkiem ir viegli pieslēgties jaunajiem, ievērojamu atklājumu pilnajiem laukiem, kamēr pieredzējušāki cilvēki labprāt turpina iesāktos, jo fizika ir tik diversificējusies, ka vispārējā gadījumā specializācijas maiņa prasa daudz laika.
Papildu jautājums ir par cilvēka personību - iespējams, cilvēkam nekas cits bez fizikas arī nedrīkst interesē un tai ir jāvelta absolūti viss laiks, lai gūtu panakumus.

Lai nu kā, te ir vēl divi ieskati fiziķu dzīvēs, ja jūs tas interesē:
http://discovermagazine.com/2009/apr/17-man-who-found-quarks-made-sense-of-universe/ (2.-3. lpp)

http://www.dailymail.co.uk/femail/article-1240909/The-extraordinary-love-affair-British-scientist-Paul-Dirac-chatterbox-divorcee.html

(Reply to this) (Parent)