Comments
Man šķiet, ka tas ir nedaudz savādāk - Lielos Atklājumus visvieglāk ir veikt jaunā lauciņā - kāds bija izteicies, ka 20.gs sākumā/vidū pat viduvēji eksperimentālisti viegli varēja ierakstīt savu vārdu vēsturē atklājot kādu jaunu daļiņu, un Nobela prēmija pienāktos tam, kurš neatrastu nevienu jaunu elementārdaļiņu.
Nopietna fizika, manuprāt, sākas tikai pēc maģistra līmeņa, tāpēc jautājums ir, cik gadu vecumā topošais speciālists šo līmeni sasniedz. Iespējams, jaunākiem cilvēkiem ir viegli pieslēgties jaunajiem, ievērojamu atklājumu pilnajiem laukiem, kamēr pieredzējušāki cilvēki labprāt turpina iesāktos, jo fizika ir tik diversificējusies, ka vispārējā gadījumā specializācijas maiņa prasa daudz laika.
Papildu jautājums ir par cilvēka personību - iespējams, cilvēkam nekas cits bez fizikas arī nedrīkst interesē un tai ir jāvelta absolūti viss laiks, lai gūtu panakumus.
Lai nu kā, te ir vēl divi ieskati fiziķu dzīvēs, ja jūs tas interesē:
http://discovermagazine.com/2009/ap r/17-man-who-found-quarks-made-sense-of-u niverse/ (2.-3. lpp)
http://www.dailymail.co.uk/femail/artic le-1240909/The-extraordinary-love-affair-B ritish-scientist-Paul-Dirac-chatterbox-d ivorcee.html
Nopietna fizika, manuprāt, sākas tikai pēc maģistra līmeņa, tāpēc jautājums ir, cik gadu vecumā topošais speciālists šo līmeni sasniedz. Iespējams, jaunākiem cilvēkiem ir viegli pieslēgties jaunajiem, ievērojamu atklājumu pilnajiem laukiem, kamēr pieredzējušāki cilvēki labprāt turpina iesāktos, jo fizika ir tik diversificējusies, ka vispārējā gadījumā specializācijas maiņa prasa daudz laika.
Papildu jautājums ir par cilvēka personību - iespējams, cilvēkam nekas cits bez fizikas arī nedrīkst interesē un tai ir jāvelta absolūti viss laiks, lai gūtu panakumus.
Lai nu kā, te ir vēl divi ieskati fiziķu dzīvēs, ja jūs tas interesē:
http://discovermagazine.com/2009/ap
http://www.dailymail.co.uk/femail/artic
(Reply to this) (Parent)