Comments
Parole kā reiz ir nepieciešama, tieši tāpēc, ka cilvēki tur dos savus pirms-pēdējās gatavības darbus. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka citi ļaudis komentāros pateiks to, kas būtu jāuzlabo.
Publiski strādāt pie teksta ir gandrīz neiespējami (tie, kas to uzskata par iespējamu un krutu, noteikti jau to dara atklātos blogos). T.i., es nekad nelaistu pirms-pēdējās gatavības stāstu publicēšanā ar domu "gan jau gala lasītājs pamanīs gļukus". Un nevēlos ieviest nedaprofesionālu attieksmi citos autoros :)
-Ieva
Publiski strādāt pie teksta ir gandrīz neiespējami (tie, kas to uzskata par iespējamu un krutu, noteikti jau to dara atklātos blogos). T.i., es nekad nelaistu pirms-pēdējās gatavības stāstu publicēšanā ar domu "gan jau gala lasītājs pamanīs gļukus". Un nevēlos ieviest nedaprofesionālu attieksmi citos autoros :)
-Ieva
Labi.
Interesanti, vai cilvēki, kuri raksta, savus darbus tā vienkārši grib dot/dod pārlasīt citiem cilvēkiem, kas šajā gadījumā var arī nebūt profesionāļi (redaktori, piem.).
Tas taču ir kā dejot uz naža asmens.
Interesanti, vai cilvēki, kuri raksta, savus darbus tā vienkārši grib dot/dod pārlasīt citiem cilvēkiem, kas šajā gadījumā var arī nebūt profesionāļi (redaktori, piem.).
Tas taču ir kā dejot uz naža asmens.
Es esmu līdzīgā grupā darbojusies ~pusgadu, saņēmusi vairāk nekā 100 atsauksmes (no kurām liela daļa ir "neprofesionāls" skatījums, tuvāks tam, ko varētu teikt lasītājs, nevis redaktors), un jūtu reālu kvalitātes uzlabojumu (gan sīkumos, gan lielās lietās).
Bet, ja cilvēki negrib to darīt, nu tak nav spiesta lieta. Kritikas grupa pilnīgi noteikti nav visiem piemērots pasākums.
Bet, ja cilvēki negrib to darīt, nu tak nav spiesta lieta. Kritikas grupa pilnīgi noteikti nav visiem piemērots pasākums.
Varbūt rakstīšanā tas ir citādi.
Vai nav tā, ka tas iespaido stilu - tādā ziņā, ka nemanot pielāgojies lasītājam?
Vai nav tā, ka tas iespaido stilu - tādā ziņā, ka nemanot pielāgojies lasītājam?
e?
Nu šis ir ļoti labs arguments pret to, ka tavus darbus lasa viens "profesionāls redaktors" ar saviem mīļākajiem gļukiem. Ja tu saņem desmit dažādus viedokļus no desmit dažādiem cilvēkiem, tad skaidrs kļūst
1. visiem nekad nepatiksi un lielākā daļa komentāru būs diametrāli pretēji
2. ir atsevišķi elementi, kas rada problēmas lielākajai daļai lasītāju (pie tiem tad arī būs jāpiestrādā)
3. izgaismosies tie elementi, kas tev pašam nepatīk, lai arī uz to varbūt ir norādījis tikai viens (neprofesionāls) cilvēks.
Līdz ar ko "pielāgoties" kritikas grupai ir gandrīz neiespējami, ja vien tā grupa nav disharmoniska (par ko gan vēl nevar spriest apskatāmajā gadījumā).
Nu šis ir ļoti labs arguments pret to, ka tavus darbus lasa viens "profesionāls redaktors" ar saviem mīļākajiem gļukiem. Ja tu saņem desmit dažādus viedokļus no desmit dažādiem cilvēkiem, tad skaidrs kļūst
1. visiem nekad nepatiksi un lielākā daļa komentāru būs diametrāli pretēji
2. ir atsevišķi elementi, kas rada problēmas lielākajai daļai lasītāju (pie tiem tad arī būs jāpiestrādā)
3. izgaismosies tie elementi, kas tev pašam nepatīk, lai arī uz to varbūt ir norādījis tikai viens (neprofesionāls) cilvēks.
Līdz ar ko "pielāgoties" kritikas grupai ir gandrīz neiespējami, ja vien tā grupa nav disharmoniska (par ko gan vēl nevar spriest apskatāmajā gadījumā).
Es gribu, lai rakstnieks man sagādā problēmas!
Iespējams, ka neprofesionālis reizēm tiešām trāpa tajā sāpīgajā punktā, par kura esamību nojaut, bet neproti saviem spēkiem lokalizēt. Tomēr, tomēr.. .
Hmm, mani gan var neņemt vērā, jo runāju no vizuālās mākslas ierakumiem, bet nu problēma aktuāla arī mūsu pusē.
Iespējams, ka neprofesionālis reizēm tiešām trāpa tajā sāpīgajā punktā, par kura esamību nojaut, bet neproti saviem spēkiem lokalizēt. Tomēr, tomēr.. .
Hmm, mani gan var neņemt vērā, jo runāju no vizuālās mākslas ierakumiem, bet nu problēma aktuāla arī mūsu pusē.
ja tev profesionāla literatūra netrāpa tur, kur vajag, lai trāpa, tad vaina drīzāk ir literatūras izvēlē, nevis tajā, ka autori profesionāļi.
un tā pa lielam pirmo melnrakstu jau neprofesionāļi un profesionāļi raksta vienādi (*iespējams*, profesionāļi to dara, vidēji rēķinot, drusku ātrāk un ir lielāks pabeigto darbu procents, bet tas jau ir gribasspēka jautājums), profesionālisms nozīmē prast to tekstu salabot tā, ka būtiskais/trāpīgais/sāpīgais/krutais nepazūd, bet tiek atšķelts nost tas, kas ir lieks un traucē darbam izpausties.
un man šķiet, ka mākslā ir gluži tas pats. ja es tev aizsūtīšu piecsimts savu zīmējumu, un tu pieliksi pretī jebkuru profesionālu mākslinieku, nu būs tam māksliniekam "trāpījuma procents" lielāks, plus tev acis neiztecēs no šausmām par cilvēka (t.i., manis) tizlību.
un tā pa lielam pirmo melnrakstu jau neprofesionāļi un profesionāļi raksta vienādi (*iespējams*, profesionāļi to dara, vidēji rēķinot, drusku ātrāk un ir lielāks pabeigto darbu procents, bet tas jau ir gribasspēka jautājums), profesionālisms nozīmē prast to tekstu salabot tā, ka būtiskais/trāpīgais/sāpīgais/krutais nepazūd, bet tiek atšķelts nost tas, kas ir lieks un traucē darbam izpausties.
un man šķiet, ka mākslā ir gluži tas pats. ja es tev aizsūtīšu piecsimts savu zīmējumu, un tu pieliksi pretī jebkuru profesionālu mākslinieku, nu būs tam māksliniekam "trāpījuma procents" lielāks, plus tev acis neiztecēs no šausmām par cilvēka (t.i., manis) tizlību.
* Par trāpīšanu bija domāts, ka neprofesionālim reizēm sanāk no malas ieraudzīt tavā darba procesā kļūdas, bet pamatā šādu kļūdu atrašanai tomēr domāti citi profesionāļi vai pats autors.
Ai, māksla tagad demokrātiska. Un konceptuāla. Ne par ko vairs neklājas šausmināties.
Brīvais tirgus, reklāma.
Pilnīgi varētu ierakstīties tajā komūnā :)
Bet man kaut kā cieņa pret autoriem un apziņa, ka citu lauciņā līst nevajag.
Ai, māksla tagad demokrātiska. Un konceptuāla. Ne par ko vairs neklājas šausmināties.
Brīvais tirgus, reklāma.
Pilnīgi varētu ierakstīties tajā komūnā :)
Bet man kaut kā cieņa pret autoriem un apziņa, ka citu lauciņā līst nevajag.
ā, tā. nu, tur jau faktiski ir divas puses, "redaktors", kas labi pamana vārdiskus gļukus, un "lasītājs", kas pamana lielāku, principiālu "strādā-nestrādā", galvenais, ka māk drusku noformulēt, kāpēc strādā vai ne.
un otrs faktors, ka rakstošam cilvēkam pašam ir vitāli nepieciešama prasme izvērtēt citu darbus (jo cita darbā labāk pamani savas kļūdas ;))
teorētiski jau varētu laist iekšā nerakstošus cilvēkus, bet šo te lauciņu "publiski iepostējam un visi, kam nav slinkums, iekomentē" jau sen nosedz Satori. A tos, ko Satori nepublicē tāpēc, ka nav pietiekami kruta, cilvēkiem no malas nav jāredz.
Vai, formulējot to īsāk, ja pašiem autoriem to nevajag, tad es personiski neiešu [cenzēts], lai tikai piesaistītu auditoriju :)
un otrs faktors, ka rakstošam cilvēkam pašam ir vitāli nepieciešama prasme izvērtēt citu darbus (jo cita darbā labāk pamani savas kļūdas ;))
teorētiski jau varētu laist iekšā nerakstošus cilvēkus, bet šo te lauciņu "publiski iepostējam un visi, kam nav slinkums, iekomentē" jau sen nosedz Satori. A tos, ko Satori nepublicē tāpēc, ka nav pietiekami kruta, cilvēkiem no malas nav jāredz.
Vai, formulējot to īsāk, ja pašiem autoriem to nevajag, tad es personiski neiešu [cenzēts], lai tikai piesaistītu auditoriju :)
Man ir, man ir!
Atcerējos, ka man taču ir kādi pāris neatkarīgie rakstu darbi, kuros parotaļājos ar burtiņiem.
Atcerējos, ka man taču ir kādi pāris neatkarīgie rakstu darbi, kuros parotaļājos ar burtiņiem.
haha, tagad visi sāks rakstīt/vilkt vecos darbus ārā, lai tikai tiktu elitārajā noparolētajā kritikas grupā? :D
nu reģistrējies, reģistrējies ;)
nu reģistrējies, reģistrējies ;)