te

e?

Nu šis ir ļoti labs arguments pret to, ka tavus darbus lasa viens "profesionāls redaktors" ar saviem mīļākajiem gļukiem. Ja tu saņem desmit dažādus viedokļus no desmit dažādiem cilvēkiem, tad skaidrs kļūst
1. visiem nekad nepatiksi un lielākā daļa komentāru būs diametrāli pretēji
2. ir atsevišķi elementi, kas rada problēmas lielākajai daļai lasītāju (pie tiem tad arī būs jāpiestrādā)
3. izgaismosies tie elementi, kas tev pašam nepatīk, lai arī uz to varbūt ir norādījis tikai viens (neprofesionāls) cilvēks.

Līdz ar ko "pielāgoties" kritikas grupai ir gandrīz neiespējami, ja vien tā grupa nav disharmoniska (par ko gan vēl nevar spriest apskatāmajā gadījumā).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es gribu, lai rakstnieks man sagādā problēmas!
Iespējams, ka neprofesionālis reizēm tiešām trāpa tajā sāpīgajā punktā, par kura esamību nojaut, bet neproti saviem spēkiem lokalizēt. Tomēr, tomēr.. .

Hmm, mani gan var neņemt vērā, jo runāju no vizuālās mākslas ierakumiem, bet nu problēma aktuāla arī mūsu pusē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja tev profesionāla literatūra netrāpa tur, kur vajag, lai trāpa, tad vaina drīzāk ir literatūras izvēlē, nevis tajā, ka autori profesionāļi.

un tā pa lielam pirmo melnrakstu jau neprofesionāļi un profesionāļi raksta vienādi (*iespējams*, profesionāļi to dara, vidēji rēķinot, drusku ātrāk un ir lielāks pabeigto darbu procents, bet tas jau ir gribasspēka jautājums), profesionālisms nozīmē prast to tekstu salabot tā, ka būtiskais/trāpīgais/sāpīgais/krutais nepazūd, bet tiek atšķelts nost tas, kas ir lieks un traucē darbam izpausties.

un man šķiet, ka mākslā ir gluži tas pats. ja es tev aizsūtīšu piecsimts savu zīmējumu, un tu pieliksi pretī jebkuru profesionālu mākslinieku, nu būs tam māksliniekam "trāpījuma procents" lielāks, plus tev acis neiztecēs no šausmām par cilvēka (t.i., manis) tizlību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

* Par trāpīšanu bija domāts, ka neprofesionālim reizēm sanāk no malas ieraudzīt tavā darba procesā kļūdas, bet pamatā šādu kļūdu atrašanai tomēr domāti citi profesionāļi vai pats autors.

Ai, māksla tagad demokrātiska. Un konceptuāla. Ne par ko vairs neklājas šausmināties.
Brīvais tirgus, reklāma.

Pilnīgi varētu ierakstīties tajā komūnā :)
Bet man kaut kā cieņa pret autoriem un apziņa, ka citu lauciņā līst nevajag.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, tā. nu, tur jau faktiski ir divas puses, "redaktors", kas labi pamana vārdiskus gļukus, un "lasītājs", kas pamana lielāku, principiālu "strādā-nestrādā", galvenais, ka māk drusku noformulēt, kāpēc strādā vai ne.
un otrs faktors, ka rakstošam cilvēkam pašam ir vitāli nepieciešama prasme izvērtēt citu darbus (jo cita darbā labāk pamani savas kļūdas ;))

teorētiski jau varētu laist iekšā nerakstošus cilvēkus, bet šo te lauciņu "publiski iepostējam un visi, kam nav slinkums, iekomentē" jau sen nosedz Satori. A tos, ko Satori nepublicē tāpēc, ka nav pietiekami kruta, cilvēkiem no malas nav jāredz.

Vai, formulējot to īsāk, ja pašiem autoriem to nevajag, tad es personiski neiešu [cenzēts], lai tikai piesaistītu auditoriju :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man ir, man ir!
Atcerējos, ka man taču ir kādi pāris neatkarīgie rakstu darbi, kuros parotaļājos ar burtiņiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

haha, tagad visi sāks rakstīt/vilkt vecos darbus ārā, lai tikai tiktu elitārajā noparolētajā kritikas grupā? :D

nu reģistrējies, reģistrējies ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nē, es jau smejos :)

(Reply to this) (Parent)