te

Jap, beidzot tomēr iegādājos Classic Rock, par kuru biju runājis ne reizi vien. Guess what - tas sux. Smagi. Mēģināšu to salikt pa punktiem, lai pielektu arī retardiem:

1) metāls NAV rokmūzika - tas ir sūds;
2) 80.-to gadu mūzika NAV "klasiska" nevienā šī vārda izpratnē;
3) 80.-to gadu hair metal pat nav mūzika;
4) Classic Rock žurnāls sux.

Tad kāpēc es nopirku? Uz vāka bija Džegers, pieminēts Gillan, Hendrikss un liste "100 величайших  фронтменов рока". Pašķirstīju žurnāu - pamanīju Boviju, Blackmore's Nights un King Crimson. Ok, good enough for me. Izrādījās, ka man piemīt talants randomā uzšķirt vienīgās vērā ņemamās lappuses. Numura raksts bija par Guns 'n' Roses. Hvz, ko viņi dara klasiskā roka sadaļā, ņemot vērā, ka viņi sāka darbību 80.-to beigās ar sūdainu hārdroku... un turpināja tāpat. Netālu rēgojas arī kaut kāda gotu meiča Jaed. Whateva.

Un liste.

"Frontmeņi". "Rokmūzikas". Tad ko tur dara 4 Black Sabbath dalībnieki. ok, jamos vēl var pieskaitīt pie "klasiskā roka" - bet 4 frontmeņi? Un Kortnija Lava 66. vietā - virs Igija Popa, Karlosa Santanas, Ērika Kleptona un Roberta Smita? Manowar, Motorhead, Metallica? Es taču neizmetu 2.40 par piedrāztu 80.-to gadu metāla žurnālu? Nē, izmetu gan. Vans Morisons? Nav manāms. B.B. Kings? Nope. Džefs Beks? Nē. Eric Burdon? Heh, nē.

Bet listes sux by default. Sen zināms fakts. Tomēr tik sūkājošu listi būtu grūti iztēloties. Tālāk recenzijas (izlaižot materiālus par kaut kādiem piedrāztiem metālistiem). Izrādās, Classic Rock ir izstrādājis savu revolucionāru vērtēšanas skalu no 7-10. No 85 apskatītajiem albumiem viens tika novērtēts ar 2 kvadrātiņiem (The Hollies jaunais cepums), pāris ar 5, kādi trīs - ar 6. Un pārējie ar 7-10. Pie tam ar 7 ne vairāk kā kādi 10 albumi. Jap, dzīvojam ģeniālu mūziķu piepildītā laikmetā. Un vienīgie, kas sūkā, izrādās, ir progroķeri. Pie tam vienīgo grupu no tām, par kuru viņi onanēja, nosaucot par Bītlu/Stounu krustojumu, kas pie tam neatpaliekot kvalitātē no viņiem, nevarēju atrast nekur. Arī ne allmusic.com. So, fuck it.