Comments
|
mēs ar deloveja kundzi stopējām visu ceļu turp un apakaļās. waz fun. turpceļā fūres šoferis iemīlējās manās brillēs un glaudīja man kāju, bet atpakaļceļā līdz Pērnavai braucām ar taksi.
un jā, Dilans bija lielisks. bet ne uz pusi ne tik satriecošs kā Lū Rīds.
un jā, Dilans bija lielisks. bet ne uz pusi ne tik satriecošs kā Lū Rīds.
(Reply to this) (Thread)
|
Tallinā satiku kolēģi, tāpēc man atpakaļceļš izvērtās krietni vieglāks un patiesībā arī patīkamāks pat ja garlaicīgāks.
Un joprojām nožēloju, ka neaizgāju uz Lū Rīdu. Līdz pēdējam brīdim svārstījos, bet tā filma par Berlin koncerttūri diez ko nepārliecināja, ka tas būtu obligāti redzams pasākums. Pārāk jau noguris izklausījās un neskanēja ne tuvu tik izjusti kā albumā. Rīgā patiešām bija labāk?
Un joprojām nožēloju, ka neaizgāju uz Lū Rīdu. Līdz pēdējam brīdim svārstījos, bet tā filma par Berlin koncerttūri diez ko nepārliecināja, ka tas būtu obligāti redzams pasākums. Pārāk jau noguris izklausījās un neskanēja ne tuvu tik izjusti kā albumā. Rīgā patiešām bija labāk?
|
nu ok, sāksim ar to, ka Lū Rīds ir viens no galvenajiem dieviem manā nelielajā radošuma panteonā. tā ka pret visu manis rakstīto par viņu vajag izturēties ar zināmu kritikas devu :)
bet jā. filma ta filma, bet tas klātbūtnes efekts, absolūti perfektā (Arēnā Rīga, iedomājies?) skaņa un kopīgais muzikālais fīlings bija tāds, ka es no koncerta iznācu trīcošām rokām un saraudājusies. dažbrīd kocertā man sāka likties, ka es kļūstu par skaņas vibrāciju. vārdsakot, širmis norauts turējās vēl kādu mēnesi vismaz pēc tam.
protams, protams, viņš ir kļuvis daudz vecāks pa 35 gadiem un viņa vokāls arīdzan. no otras puses - viņš nekad nav bijis tas, kurš koncertā tā baigi dziedātu un mēģinātu dziesmu akurāt pasniegt tādu kā studijas ierakstā. un ģitāru sadžemošanās un sazāģēšanās ar Saudersu bija patiešām audiāli iespaidīgi.
bet jā. filma ta filma, bet tas klātbūtnes efekts, absolūti perfektā (Arēnā Rīga, iedomājies?) skaņa un kopīgais muzikālais fīlings bija tāds, ka es no koncerta iznācu trīcošām rokām un saraudājusies. dažbrīd kocertā man sāka likties, ka es kļūstu par skaņas vibrāciju. vārdsakot, širmis norauts turējās vēl kādu mēnesi vismaz pēc tam.
protams, protams, viņš ir kļuvis daudz vecāks pa 35 gadiem un viņa vokāls arīdzan. no otras puses - viņš nekad nav bijis tas, kurš koncertā tā baigi dziedātu un mēģinātu dziesmu akurāt pasniegt tādu kā studijas ierakstā. un ģitāru sadžemošanās un sazāģēšanās ar Saudersu bija patiešām audiāli iespaidīgi.
|
Bah, laikam tomēr Rīda uzstāšanās pieskaitāma garām palaistajiem priekiem :/. Patiesībā tieši minidžemi tajā Berlīnes koncertfilmā mani pārsteidza/iejūsmināja visvairāk. Tā bija dzīva un patiesa mūzika, kas principā bija tā vērtas, lai klausītos arī tai koncertā, manuprāt, viduvēji izpildītās "dziesmu daļas".
Tiesa, tas droši vien tāpēc, ka pāris (virtuālās) soloplates esmu griezis uz riņķi vismaz pārsimts reižu, un man bija pārāk konkrētas gaidas. Vienlaikus viņš nav tik augstu starp maniem mūzikas dieviem, lai visus sāņsolus piedotu un izskaidrotu, kā tam pašam Dilanam.
Tiesa, tas droši vien tāpēc, ka pāris (virtuālās) soloplates esmu griezis uz riņķi vismaz pārsimts reižu, un man bija pārāk konkrētas gaidas. Vienlaikus viņš nav tik augstu starp maniem mūzikas dieviem, lai visus sāņsolus piedotu un izskaidrotu, kā tam pašam Dilanam.
(Reply to this) (Parent)