te

Well, Bahs arī nav diez ko krutāks. Viņam idejiski tuvais Bredberijs ir nesalīdzināmi pārāks visos iespējamajos veidos.

Galvenā mūsu uzskatu atšķirība, šķiet, slēpjas tajā, ka literatūra, manuprāt, nav tikai autora filozofijas/dzīves uztveres apraksts, kas ietērpts skaistā valodā un izmanto noteiktu naratīva struktūru. Skatoties uz prozu tikai no filozofijas viedokļa, tiek nepiedodami nonivelēta tās vērtība. Protams, tā ir būtiska literatūras sastāvdaļa, taču nebūt ne vienīgā tās kvalitātes mēraukla. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tādējādi tiek vērtēta nevis grāmata, bet gan cilvēks. Un to es negribu darīt.

Kunderu Makjuanam un Rotam pielīdzināju ne jau dzīves uztveres, bet rakstītā struktūras dēļ. Proti, viņi savas grāmatas (vismaz manis lasītās), šķiet, "būvē", izsimulējot stereotipizētu cilvēku grupas dzīves fragmentu pēc kāda nozīmīga notikuma. Tā ir pavisam cita pieeja kā maģiskajiem reālistiem.

Bet mēs runājam par atšķirīgām lietām, sou...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zomg, LOL - mēs tiešām nerunājam par vienu un to pašu - jo es ar Bahu biju sapratusi Johanu Sebastianu, nevis "Kaijas, vārdā Viesturs Dūle" autoru. Pēdējais, protams, kvalificējas salīdzināšanai ar Koelju.
Es negribētu uzskatīt, ka vērtēju literatūrā tikai filozofisku dzīves jēgas meklēšanu - man pārāk patīk Borhess - vienkārši Kunderas un Sartra kontekstā to var uzskatīt par viņu darbu fundamentālo tēmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Zomg, LOL - mēs tiešām nerunājam par vienu un to pašu"

i eto - tema dļa novoj vojni

(Reply to this) (Parent)