Galvenā mūsu uzskatu atšķirība, šķiet, slēpjas tajā, ka literatūra, manuprāt, nav tikai autora filozofijas/dzīves uztveres apraksts, kas ietērpts skaistā valodā un izmanto noteiktu naratīva struktūru. Skatoties uz prozu tikai no filozofijas viedokļa, tiek nepiedodami nonivelēta tās vērtība. Protams, tā ir būtiska literatūras sastāvdaļa, taču nebūt ne vienīgā tās kvalitātes mēraukla. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tādējādi tiek vērtēta nevis grāmata, bet gan cilvēks. Un to es negribu darīt.
Kunderu Makjuanam un Rotam pielīdzināju ne jau dzīves uztveres, bet rakstītā struktūras dēļ. Proti, viņi savas grāmatas (vismaz manis lasītās), šķiet, "būvē", izsimulējot stereotipizētu cilvēku grupas dzīves fragmentu pēc kāda nozīmīga notikuma. Tā ir pavisam cita pieeja kā maģiskajiem reālistiem.
Bet mēs runājam par atšķirīgām lietām, sou...