Tiesa, neko no tā visa pagaidām nav sanācis tā īsti klausīties. Pēdējos pāris mēnešos mūziku kā fona troksni spēju izmantot vairs tikpat kā neizmantoju. Taču arī klausīties īsti negribas. Lauku- un remontdarbu pārtraukumos lielākoties ēdu, uzgeimoju vai paskatos olimpiskās spēles. Vakaros rakstu vai pļāpāju ar tēvu.
Arī darba laikā mūziku neklausos. Nedrīkst. Darbs ir meditācija. Labākā un īstākā. Esmu pārliecināts, ka tieši fizisks darbs arī ir visu budistu un pārējo klosteru pamatā. 24 stundas dienā sēžot lotosa pozā drīzāk nomērdēsi kājas kā gūsi apgaismību. Taču pēc kārtīga darba paliek tikai pamatdomas. Visa būtība. Pilsētas darbs mani dienas beigās iztukšo garīgi, un prātā nāk tikai izmocītas un saraustītas domas. Šeit tās plūst mierīgi un pamatīgi kā Daugava, jo uzmanību pastāvīgi nenovērš miljons citu lietu.
Rīt rakšu komposta grāvi, lol.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Par fizisko darbu Tev pilnībā piekrītu. Tiešām tāpēc es dienās (nu, kad izaugšu liela) sapņoju kļūt par apkopēju. Nopietni.
(Reply to this) (Thread)
|
Labāk par sētnieku. Svaigā gaisā un darba rezultāts labāk redzams :).
|
BG "Поколение дворников и сторожей" ir atstājusi pārāk lielu iespaidu uz tavu domājamo aparātu.
|
Drīzāk LSD un priekšteču pieredze.
(Reply to this) (Parent)
|
Pilnībā piekrītu. Arī es jau labu laiku kā esmu sapratis, ka sēdēšana ofisā vai knosīšanās biznesā nav mans ceļš. Cilvēciski daudz brīvāks jūtos proletāriskos darbos. Neuzskatu, ka lielāka alga spētu kompensēt pretīgumu pret atsvešināto un rutinēto kantoru mašinēriju.
|
Plānoju ēst nākamnedēļ, kad atgriezīšos Rīgā.
(Reply to this) (Parent)
Par šo tematu tikko Milkies uzsita naglai īstajā vietā un laikā: http://klab.lv/~milkies/102353.html
neko darīt. tāda lūk paģiraina paradigmu maiņa...
neko darīt. tāda lūk paģiraina paradigmu maiņa...
(Reply to this) (Thread)
|
Lai gan uzaugu laukos, līdz ar to skatījums ir nedaudz cits, viņa teiktajam patiešām grūti nepiekrist.
Viņas teiktajam, starp citu...
Arī es uzaugu un joprojām augu (vairāk garīgi un radoši jau kādus gadus) nosacītā vai pilnīgā lauku vidē. Bet tam nav nozīmes! Šovasar atklāju, ka tikai pilnīga izbēgšana no civilizācijas sabojātās vides un 3D butaforijām spēj kaut nedaudz noklusināt šo sajūtu...
Šis temats labi iekļaujas tavējā sacerējuma kontekstā. Pāris vietās ļoti precīzi īstajās vietās uzmauci. Mazliet žēl gan, ka tai stāstā tik maz darbības un tik daudz runas riņķī un apkārt, pasauli griežot kā kanalizācijas virpuļūdeni ap sevīm... Jāatzīst, ka pāris vietas ir visnotāl ģeniālas...
Arī es uzaugu un joprojām augu (vairāk garīgi un radoši jau kādus gadus) nosacītā vai pilnīgā lauku vidē. Bet tam nav nozīmes! Šovasar atklāju, ka tikai pilnīga izbēgšana no civilizācijas sabojātās vides un 3D butaforijām spēj kaut nedaudz noklusināt šo sajūtu...
Šis temats labi iekļaujas tavējā sacerējuma kontekstā. Pāris vietās ļoti precīzi īstajās vietās uzmauci. Mazliet žēl gan, ka tai stāstā tik maz darbības un tik daudz runas riņķī un apkārt, pasauli griežot kā kanalizācijas virpuļūdeni ap sevīm... Jāatzīst, ka pāris vietas ir visnotāl ģeniālas...
|
Paldies. Tas gabals patiešām vairāk bija kaleidoskopiskas piezīmes, nevis sakarīgi strukturēts stāsts, jo uz tādu vēl īsti nejūtos spējīgs.
Kādā ziņā domāji, ka nav nozīmes? Vismaz man pārcelšanās uz Rīgu ievērojami mainīja vērtību sistēmu un lielā mērā veidoja arī personību. Tikai tagad pamazām mācos atgūt iepriekšējo sajūtu.
Starp citu, kā tev īsti beidzās kaktusu ēšana (ja tāda notika)?
Kādā ziņā domāji, ka nav nozīmes? Vismaz man pārcelšanās uz Rīgu ievērojami mainīja vērtību sistēmu un lielā mērā veidoja arī personību. Tikai tagad pamazām mācos atgūt iepriekšējo sajūtu.
Starp citu, kā tev īsti beidzās kaktusu ēšana (ja tāda notika)?
(Reply to this) (Parent)