: 20 Under 40: Stories from The New Yorker
Grāmatveikalā dabūjām čupu ar pēdējo pāris gadu "New Yorker" žurnāliem, to vidū arī gandrīz visi ar daudz apspriestā "20 Under 40" topa autoru stāstiem. Trūka tikai Rīgā dzimušā Dāvida Bezmozga stāsta, tāpēc tā vietā izlasīju citu žurnāla saitā atrodamo darbu "Krievu Rivjēra". Domāju, ka starpība nebija liela, jo arī šis stāsts bija krājumam visnotaļ tipisks tēla portretējums ar jēgu piesātinātā dzīves epizodē, kurai pa vidu ielikta divreiz garāka kontekstualizējoša tēlu biogrāfija. Tomēr "Krievu Rivjēra" man patika labāk par vairumu krājuma stāstu: tēli bija interesantāki par ierastajiem augšējās vidusšķiras neirotiķiem, jēga bija ieziesta biezākā slānī un rūpīgākām rokām, un stāsts arī neradīja pasūtījuma gabala iespaidu.
Tas arī lasīšanas gaitā bija mans galvenais iebildums. Daži "stāsti" izrādījās mazliet pieslīpēti romānu fragmenti, kas tikai retu reizi (piem., Nikolas Krausas gadījumā) labi darbojās arī īsā formā, bet citi - pavirši, gandrīz automātiski mūsdienīgajā struktūrā izveidoti darbi. Tiesa, tāpēc, iespējams, žurnālā ietika arī vairāki konceptuāli veidojumi. No tiem man gan iepatikās tikai Safrana Foera dzīvesstāsts rindkopā (tiesa, vienā citā žurnāla numurā izlasīju fantastisku Roberta Kūvera stāstu ar līdzīgu pamatfišku, kas pieslāpēja sajūsmu par Foeru). Tomēr vidējais līmenis bija visnotaļ augsts ar dažiem ļoti labiem pacēlumiem (Dino Mengestu Etiopijas imigranta likteņstāsts, Krisa Adriana šķietami vieglais, gandrīz humorīgais O'Konoras "Kropļi ienāks pirmie" pārcēlums kristīgo mūziķu kopienā, arī Jijunas Li un Teas Obrehtas stāsti... kaut Obrehtai es viennozīmīgi preferēju šo Guardianā lasāmo gabalu), bet medīt grāmatu/žurnālus fiziskā formātā gluži neiesaku.
Tags: divās rindkopās, stāsti, zamerika
Grāmatveikalā dabūjām čupu ar pēdējo pāris gadu "New Yorker" žurnāliem, to vidū arī gandrīz visi ar daudz apspriestā "20 Under 40" topa autoru stāstiem. Trūka tikai Rīgā dzimušā Dāvida Bezmozga stāsta, tāpēc tā vietā izlasīju citu žurnāla saitā atrodamo darbu "Krievu Rivjēra". Domāju, ka starpība nebija liela, jo arī šis stāsts bija krājumam visnotaļ tipisks tēla portretējums ar jēgu piesātinātā dzīves epizodē, kurai pa vidu ielikta divreiz garāka kontekstualizējoša tēlu biogrāfija. Tomēr "Krievu Rivjēra" man patika labāk par vairumu krājuma stāstu: tēli bija interesantāki par ierastajiem augšējās vidusšķiras neirotiķiem, jēga bija ieziesta biezākā slānī un rūpīgākām rokām, un stāsts arī neradīja pasūtījuma gabala iespaidu.
Tas arī lasīšanas gaitā bija mans galvenais iebildums. Daži "stāsti" izrādījās mazliet pieslīpēti romānu fragmenti, kas tikai retu reizi (piem., Nikolas Krausas gadījumā) labi darbojās arī īsā formā, bet citi - pavirši, gandrīz automātiski mūsdienīgajā struktūrā izveidoti darbi. Tiesa, tāpēc, iespējams, žurnālā ietika arī vairāki konceptuāli veidojumi. No tiem man gan iepatikās tikai Safrana Foera dzīvesstāsts rindkopā (tiesa, vienā citā žurnāla numurā izlasīju fantastisku Roberta Kūvera stāstu ar līdzīgu pamatfišku, kas pieslāpēja sajūsmu par Foeru). Tomēr vidējais līmenis bija visnotaļ augsts ar dažiem ļoti labiem pacēlumiem (Dino Mengestu Etiopijas imigranta likteņstāsts, Krisa Adriana šķietami vieglais, gandrīz humorīgais O'Konoras "Kropļi ienāks pirmie" pārcēlums kristīgo mūziķu kopienā, arī Jijunas Li un Teas Obrehtas stāsti... kaut Obrehtai es viennozīmīgi preferēju šo Guardianā lasāmo gabalu), bet medīt grāmatu/žurnālus fiziskā formātā gluži neiesaku.
Tags: divās rindkopās, stāsti, zamerika
:
Pasludinu mixteipu nedēļu! Spied šite!
Sākumam - piecpadsmit krutākās dziesmas no mana pleijera! Kantrī, blūzs, folks un maindfaks!
( trekliste )
Sākumam - piecpadsmit krutākās dziesmas no mana pleijera! Kantrī, blūzs, folks un maindfaks!
( trekliste )