:
Nostāsti par Diogēnu patiesībā ir tīri līdzīgi manām iemīļotajām Nasretdina anekdotēm. Galu galā abi citiem bija āksti.
In the midst of serious discourse in the Craneum, Diogenes realised no one was listening. So he instead began to whistle and dance about to attract attention. Immediately, people flocked round him. Diogenes stopped and said, "You idiots, you are not interested to stop and pay attention to wisdom, yet you rush up to observe a foolish display."
Also, while we're on the topic, mēģinot apzināti veidot stāstu slāņus & jēgu, es allaž cenšos paturēt prātā Sokrāta došanos pie traģēdiju autoriem gudrības meklējumos.
Bet ok, gulēt. Rīt proza jāpaklausās.
In the midst of serious discourse in the Craneum, Diogenes realised no one was listening. So he instead began to whistle and dance about to attract attention. Immediately, people flocked round him. Diogenes stopped and said, "You idiots, you are not interested to stop and pay attention to wisdom, yet you rush up to observe a foolish display."
Also, while we're on the topic, mēģinot apzināti veidot stāstu slāņus & jēgu, es allaž cenšos paturēt prātā Sokrāta došanos pie traģēdiju autoriem gudrības meklējumos.
Bet ok, gulēt. Rīt proza jāpaklausās.
:
Pagaidām lielākais prieks pag.gada prozas lasījumu grāmatā ir ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
dienasgramata stāsts ar gandrīz identisku pamatfišku, kā paša ~14 gadu vecumā (vairākkārt) rakstītam gabalam. Manā variantā pasaules izejmateriāls gan bija masštancētais jaunā bioķīmiķa komplekts "Personiskais Visums", un stāsts beidzās ar pasaules kastes uzlikšanu uz apputējuša skapja, jo citādi Dievam, kuram rotaļlieta bija apnikusi, visu laiku sanāca aizķerties aiz barošanas vada, izraisot kataklizmas (pasaule hvz kāpēc nebija pašpietiekama). Prieks tāpēc, ka ideja ir jēdzīgi īstenota, kas man tā arī nesanāca. So, paldies par netīšu palīdzību :)
(Pats gan domu biju nospēris no kāda sci-fi rakstnieka, un vēlāk biju sašutis uz pasauli, kad atklāju to (labākā veidā) parādamies multenē "Ich bin Weasel".)
dienasgramata stāsts ar gandrīz identisku pamatfišku, kā paša ~14 gadu vecumā (vairākkārt) rakstītam gabalam. Manā variantā pasaules izejmateriāls gan bija masštancētais jaunā bioķīmiķa komplekts "Personiskais Visums", un stāsts beidzās ar pasaules kastes uzlikšanu uz apputējuša skapja, jo citādi Dievam, kuram rotaļlieta bija apnikusi, visu laiku sanāca aizķerties aiz barošanas vada, izraisot kataklizmas (pasaule hvz kāpēc nebija pašpietiekama). Prieks tāpēc, ka ideja ir jēdzīgi īstenota, kas man tā arī nesanāca. So, paldies par netīšu palīdzību :)(Pats gan domu biju nospēris no kāda sci-fi rakstnieka, un vēlāk biju sašutis uz pasauli, kad atklāju to (labākā veidā) parādamies multenē "Ich bin Weasel".)
:
Laikam jau literatūrā meklēju ko atšķirīgu no mūsu elites, jo no PL laureātiem tikai Ignats piedūra (grūti noticēt, ka to saku, bet viņš bija patiešām kūl, kaut sāk uzmākties atražošanās sajūta). Akmentiņš otrdien uzdzina dusmas (srsly, šogad sliktākais, ko dzirdēju), Ābele atstāja vēsu - bet man laikam kādunakt pa kluso ir izoperēta smadzeņu daiva, kas atbild par viņas darbu iemīlēšanu, jo tas līdz šim tā arī nav izdevies. Nu, un mana balva ir vnk absurds - tas gabals ir jāsagriež gabalos, jāiemīca zemē un jāizaudzē no pīšļiem jauns, lai tur sanāktu kas labs.
Mani favi laikam bija Ignats, Bankovskis & tā otrā sieviete pirmajā dienā, kura lasīja par peldēšanu uz Zviedriju (Meimane?)
Bet man vnk ir jāstrādā. Kaut kā jānoorganizējas - un jāsāk kārtīgi strādāt. Pat ja pašreizējais darba apjoms ir ok, atdeve noteikti nav. Vispār visu laiku jūtos kā kokā uzrāpies vai gaisā parauts, nevaru realitātei pievērsties. Ok, man /ir/ gabals atrauts & tālu projām aizvests - bet tomēr. Darbs pie zemes novilks.
Mani favi laikam bija Ignats, Bankovskis & tā otrā sieviete pirmajā dienā, kura lasīja par peldēšanu uz Zviedriju (Meimane?)
Bet man vnk ir jāstrādā. Kaut kā jānoorganizējas - un jāsāk kārtīgi strādāt. Pat ja pašreizējais darba apjoms ir ok, atdeve noteikti nav. Vispār visu laiku jūtos kā kokā uzrāpies vai gaisā parauts, nevaru realitātei pievērsties. Ok, man /ir/ gabals atrauts & tālu projām aizvests - bet tomēr. Darbs pie zemes novilks.