te

peacemaker @ 08:43 pm: Laikam jau literatūrā meklēju ko atšķirīgu no mūsu elites, jo no PL laureātiem tikai Ignats piedūra (grūti noticēt, ka to saku, bet viņš bija patiešām kūl, kaut sāk uzmākties atražošanās sajūta). Akmentiņš otrdien uzdzina dusmas (srsly, šogad sliktākais, ko dzirdēju), Ābele atstāja vēsu - bet man laikam kādunakt pa kluso ir izoperēta smadzeņu daiva, kas atbild par viņas darbu iemīlēšanu, jo tas līdz šim tā arī nav izdevies. Nu, un mana balva ir vnk absurds - tas gabals ir jāsagriež gabalos, jāiemīca zemē un jāizaudzē no pīšļiem jauns, lai tur sanāktu kas labs.

Mani favi laikam bija Ignats, Bankovskis & tā otrā sieviete pirmajā dienā, kura lasīja par peldēšanu uz Zviedriju (Meimane?)

Bet man vnk ir jāstrādā. Kaut kā jānoorganizējas - un jāsāk kārtīgi strādāt. Pat ja pašreizējais darba apjoms ir ok, atdeve noteikti nav. Vispār visu laiku jūtos kā kokā uzrāpies vai gaisā parauts, nevaru realitātei pievērsties. Ok, man /ir/ gabals atrauts & tālu projām aizvests - bet tomēr. Darbs pie zemes novilks.