pavisam - Life is a zero-sum game

From: runcis Date: 7. Aprīlis 2021 - 22:42 (Link)

O, jā. Karlins ir viens interesants komiķis. Tāds starp ciniķi, patiesības sludinātāju un dziļu filosofu. Žēl, ka iespēra pa spaini.. būtu interesanti paklausīties viņa repertuāru par pašreizējos laikos notiekošo.

(Reply to this) (Thread)

From: pavisam Date: 7. Aprīlis 2021 - 23:01 (Link)

Iespēra pa spaini :D tādu vēl nebiju dzirdējusi :D

Kaut kā ļoti daudz joprojam aktuālu tēmu - mikrobi, rasisms, drošība utt.
Apbrīnojami, kā var ar vienu teikumu smīdināt, ar otru pateikt - lai mācītājs izaudzina bērnu par minimālo algu un tad balso par vai pret abortu.
Respekt i uvažuha.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: runcis Date: 7. Aprīlis 2021 - 23:07 (Link)

Latviešu valodā jau laikam vairāk lieto 'nolikt karoti' (taču ko darīt, ja zupas nav pie sirds un vairāk tiek lietota dakšiņa??), bet 'iespert pa spaini' ir burtisks tulkojums no https://en.wikipedia.org/wiki/Kick_the_bucket

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: neraate Date: 7. Aprīlis 2021 - 23:43 (Link)

Tas no tiem laikiem, kad dakšu nebija un katrs savu karoti pats pēc vajadzības izgreba no pagales, lai ir no kopējās bļodas ar ko biezputru pasmelties. Nu, saimes gals, saimniekiem varbūt bija arī dakšiņas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: runcis Date: 8. Aprīlis 2021 - 02:27 (Link)

Re, kādu skaidrojumu atradu:

Kā radies teiciens "nolikt karoti"?

Ilgu laiku karote bija ne vien galvenais, bet visbiežāk arī vienīgais galda piederums. Katrs ēda ar savu karoti, kuru pēc ēšanas nolika īpašā vietā vai nēsāja līdzi. Domājams, pamatā izteiciena izcelsme meklējama vairākos viduslaiku paradumos, kuri nabādzīgākajos iedzīvotāju slāņos bija vērojami arī vēl 19. gadsimtā.

Viduslaiku zemnieka sētā katrs pie savas karotes tika tūlīt pēc dzimšanas un lietoja to līdz pat pēdējai stundiņai. Tā vienmēr bija pa rokai - iesieta striķī ap kaklu vai pie jostas. Ja karote bija nolikta, tātad tās īpašnieka vairs nebija starp dzīvajiem. Lielo zupas karoti kā sava statusa simbolu pie jostas nēsāja mājas saimniece. Pēc viņas nāves to nodeva jaunajai saimniecības vadītājai. Īpaši karotes lietošanas "noteikumi" attiecās uz kalpiem. Uzsākot kalpot, katram kalpam izsniedza karoti. Viņš no tās šķīrās divos gadījumos: kas gāja pie cita saimnieka vai nomira. Tad vērtīgais ēdamrīks tika citam. Tomēr tikpat labi izteiciena izcelsme jāmeklē cisterciešu ordeņa mūku paradumos. Arī viņi staigāja, klusi grabēdami, jo nēsāja galda piederumus. piesietus pie tērpa jostas. Kas Dieva kalps nomira, tos nolika nost uz visiem laikiem. Lai gan daudzām tautām ir virkne savdabīgu izteicienu vārdam "nomirt", tomēr tieši "nolikt karoti" ir salīdzinoši rets teiciens: vāciešiem - den Loffel abgeben, lietuviešiem - padeti šaukšta.

(Reply to this) (Parent)