durvis uz Tavu sirdi ir vaļā

« previous entry | next entry »
Feb. 17th, 2008 | 11:21 pm

Mīlestība. Sasodīts, cik tas tomēr ir smagi. Jo tieši tā es šobrīd jūtos ar to nastu, kas šīs nedēļas laikā ir uzkrauta, lai gan pacietīgi vākta jau ilgus gadus. Līdz šim tā bija tikai ilūzija, kaut kas tāls - sasniedzams, bet netverams. Tagad tā ir līdzatbildība, pienākums dot un palīdzēt. Tajā pat laikā iestājas bezcerība - pilnīgs vakuums. Jo es vēl joprojām nevaru atbildēt, kas ir tas, ko vienam cilvēkam, kas tic Dievam, var dot tikai cilvēks - draugs?! Pagātni es izmainīt nevaru, nākotni ietekmēt arī nē; nevienu izārstēt es nespēju, bet mieru un spēku spēj sniegt arī Dievs un ticība viņam. Ko es ar savu mīlestību lai iesāku?

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {8}

van der cecex

(no subject)

from: [info]cecex
date: Feb. 17th, 2008 - 11:37 pm
Link

pārāk mīklaini Tavi jautājumi, lai uz tiem mēģinātu atbildēt

Reply | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Feb. 18th, 2008 - 12:35 am
Link

galvenais jautājums, kas mani šobrīd nomoka neatkarīgi no konteksta, kurā būtu nekorekti ieslīgt, ir sekojošs: ko draugs vienam cilvēkam var dot tādu, ko viņš nespēj saņemt ticībā Dievam?

Reply | Parent | Thread

zvirbuleens

(no subject)

from: [info]zvirbuleens
date: Feb. 18th, 2008 - 01:45 am
Link

Hmm, man šķiet, atbilde ir pārāk vienkārša un acīmredzama, lai to rakstītu. Es to atbildi tomēr uzrakstītu, ja zinātu, ko dod ticība Dievam.
Vai tas vispār ir tik svarīgi? Hipotēze, bet ne atbilde - varbūt Dievs viņam ir devis draugu.

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Feb. 18th, 2008 - 10:55 am
Link

Ticība Dievam dod spēku un paļāvību, izturību un patvērumu, mieru un līdzcietību, lai pārvarētu dzīves smagos brīžus. Jo viss, kas ar tevi notiek, ir Dieva dots un tas jāpieņem vai nu kā pārbaudījums, vai pateicība. Es nevaru noformulēt, ko maina tas, ka kāds šīs sāpīgās lietas izstāsta man kā draugam, nevis Dievam? Vai es varu darīt kaut ko vairāk nekā spēj izdarīt Dievs un ticība viņam? Ja neskaita fizisku plecu, uz kura paraudāt, jo Dievs nav tik silts kā dzīvs cilvēks!
Varbūt es tikai uzdodu retorisku un faktiski pilnīgi aplamu jautājumu, taču tas man neliek mieru :(

Reply | Parent | Thread

zvirbuleens

(no subject)

from: [info]zvirbuleens
date: Feb. 18th, 2008 - 01:48 pm
Link

Nu ja, man šķiet, Tu gribi visu salikt pa plauktiņiem. un tajā pašā laikā runā par garīgām lietām. Man šķiet, materiālās lietas var vismaz teorētiski kaut kā sakārtot, aprakstīt vairumam cilvēku puslīdz saprotami, garīgās - nē.
Protams, ka Tu vari darīt ko tādu, ko nedara Dievs, kaut vai (nu, pieņemsim) tāpēc, ka Dievs, lai kāds viņā arī nebūtu, devis Tev šādu iespēju.

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Feb. 18th, 2008 - 02:54 pm
Link

paldies, zvirbul! mani samulsināja, ka nevaru šīs emocionālās lietas nodefinēt un salikt pa plauktiem. bet laikam tam tā jābūt :)

Reply | Parent

dont

(no subject)

from: [info]dont
date: Feb. 18th, 2008 - 10:54 am
Link

dzīvs un silts plecs blakus reizēm arī vajadzīgs, ne tikai garīga divvientulība

cilvēks tomēr ir sociāla būtne

mīli savu tuvāko kā sevi pašu

Bet jautājums tiešām nekorekts, jo šīs lietas nevar likt uz vieniem svariem!

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Feb. 18th, 2008 - 12:12 pm
Link

paldies par atbildi :)

Reply | Parent