durvis uz Tavu sirdi ir vaļā
Feb. 17th, 2008 | 11:21 pm
From:: pata
Mīlestība. Sasodīts, cik tas tomēr ir smagi. Jo tieši tā es šobrīd jūtos ar to nastu, kas šīs nedēļas laikā ir uzkrauta, lai gan pacietīgi vākta jau ilgus gadus. Līdz šim tā bija tikai ilūzija, kaut kas tāls - sasniedzams, bet netverams. Tagad tā ir līdzatbildība, pienākums dot un palīdzēt. Tajā pat laikā iestājas bezcerība - pilnīgs vakuums. Jo es vēl joprojām nevaru atbildēt, kas ir tas, ko vienam cilvēkam, kas tic Dievam, var dot tikai cilvēks - draugs?! Pagātni es izmainīt nevaru, nākotni ietekmēt arī nē; nevienu izārstēt es nespēju, bet mieru un spēku spēj sniegt arī Dievs un ticība viņam. Ko es ar savu mīlestību lai iesāku?