durvis uz Tavu sirdi ir vaļā

« previous entry | next entry »
Feb. 17th, 2008 | 11:21 pm

Mīlestība. Sasodīts, cik tas tomēr ir smagi. Jo tieši tā es šobrīd jūtos ar to nastu, kas šīs nedēļas laikā ir uzkrauta, lai gan pacietīgi vākta jau ilgus gadus. Līdz šim tā bija tikai ilūzija, kaut kas tāls - sasniedzams, bet netverams. Tagad tā ir līdzatbildība, pienākums dot un palīdzēt. Tajā pat laikā iestājas bezcerība - pilnīgs vakuums. Jo es vēl joprojām nevaru atbildēt, kas ir tas, ko vienam cilvēkam, kas tic Dievam, var dot tikai cilvēks - draugs?! Pagātni es izmainīt nevaru, nākotni ietekmēt arī nē; nevienu izārstēt es nespēju, bet mieru un spēku spēj sniegt arī Dievs un ticība viņam. Ko es ar savu mīlestību lai iesāku?

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {8}

zvirbuleens

(no subject)

from: [info]zvirbuleens
date: Feb. 18th, 2008 - 01:48 pm
Link

Nu ja, man šķiet, Tu gribi visu salikt pa plauktiņiem. un tajā pašā laikā runā par garīgām lietām. Man šķiet, materiālās lietas var vismaz teorētiski kaut kā sakārtot, aprakstīt vairumam cilvēku puslīdz saprotami, garīgās - nē.
Protams, ka Tu vari darīt ko tādu, ko nedara Dievs, kaut vai (nu, pieņemsim) tāpēc, ka Dievs, lai kāds viņā arī nebūtu, devis Tev šādu iespēju.

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Feb. 18th, 2008 - 02:54 pm
Link

paldies, zvirbul! mani samulsināja, ka nevaru šīs emocionālās lietas nodefinēt un salikt pa plauktiem. bet laikam tam tā jābūt :)

Reply | Parent