durvis uz Tavu sirdi ir vaļā
« previous entry | next entry »
Feb. 17th, 2008 | 11:21 pm
Mīlestība. Sasodīts, cik tas tomēr ir smagi. Jo tieši tā es šobrīd jūtos ar to nastu, kas šīs nedēļas laikā ir uzkrauta, lai gan pacietīgi vākta jau ilgus gadus. Līdz šim tā bija tikai ilūzija, kaut kas tāls - sasniedzams, bet netverams. Tagad tā ir līdzatbildība, pienākums dot un palīdzēt. Tajā pat laikā iestājas bezcerība - pilnīgs vakuums. Jo es vēl joprojām nevaru atbildēt, kas ir tas, ko vienam cilvēkam, kas tic Dievam, var dot tikai cilvēks - draugs?! Pagātni es izmainīt nevaru, nākotni ietekmēt arī nē; nevienu izārstēt es nespēju, bet mieru un spēku spēj sniegt arī Dievs un ticība viņam. Ko es ar savu mīlestību lai iesāku?
(no subject)
from: pata
date: Feb. 18th, 2008 - 10:55 am
Link
Varbūt es tikai uzdodu retorisku un faktiski pilnīgi aplamu jautājumu, taču tas man neliek mieru :(
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: zvirbuleens
date: Feb. 18th, 2008 - 01:48 pm
Link
Protams, ka Tu vari darīt ko tādu, ko nedara Dievs, kaut vai (nu, pieņemsim) tāpēc, ka Dievs, lai kāds viņā arī nebūtu, devis Tev šādu iespēju.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: pata
date: Feb. 18th, 2008 - 02:54 pm
Link
Reply | Parent