smagi

« previous entry | next entry »
Jan. 10th, 2008 | 10:39 am

Nez. Ņemot vērā, ka no Latvijas Bankas pagaidām ir klusums, sēžu un un domāju, vai pieteikties uz "Ernst&Young"? No vienas puses, tas, protams, būtu vērtīgs ieraksts CV, turklāt arī pieredzes un iemaņu ziņā tas principā nebūtu slikts gājiens. No otras puses, mazliet ir šaubas par savām spējām - ne tik daudz par intelektuālajām un profesionālajām, kā par darba organizācijas un laika menedžmenta. Ir dzirdēti visādi briesmīgi nostāsti par darbu 'lielā 4nieka' kompānijās. Šeit es esmu pamatīgi izlaidusies, tas nu ir fakts. Tikai jautājums - vai gribas sevi iejūgt tāda veida vezumā, vai tas tomēr nav mans ceļš ... Protams, tas jau ir tikai pieteikums un vēl jau ir jāiztur arī konkurss. Nezinu ...
Galvenā atziņa tomēr ir tāda, ka man šeit jau sāk riebties. Patiešām - riebties. Visvairāk tracina cilvēku attieksme, kolēģu savstarpējā neiecietība un arī iekšējā aklimatizācija. 'Jaunā' kolēga ir pilnīgs pretstats maniem šā brīža personīgajiem ideāliem: totāls iniciatīvas trūkums, izvairīšanās no atbildības, pilnīgs pofigs - iz sērijas 'ja kaut kas nebūs pareizi, priekšnieks izlabos', nūģisms, pieticība it visā - interesēs, attieksmē, dzīvē. Destruktīvi ir tā katru dienu sēdēt kopā ar tādu bezcerību.
Tags:

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {19}

starro

(no subject)

from: [info]starro
date: Jan. 10th, 2008 - 03:16 pm
Link

es konstatēju, ka vidi un apstākļus nevar vainot. man ar` šķita, ka valstisks ietvars lauž spārnus manam brīvas iniciatīvas lidojumam. Nu jau pusgadu no MVU pozīcijām strādāju ar tām pašām valsts iestādēm, bet neko tādu baigi vērienīgu neesmu paveicis. Valsts organizācijas ietvaros man tomēr bija iespēja piedalīties liela mēroga projektos. Tiesa, ar mazu ietekmi uz tiem, toties redzēt praksē to, ko māca grāmatās.
Nu svarīgi, kā gribas apliecināt sevi: kā kioskiņa īpašnieku vai skrūvīti pie manhetenas projekta. Bet rutīnas administratīvais darbs ir visur.

Reply | Parent