Saap auss, ir mild temperatuura un malaise, dusmojos uz R ka mani nesaprot un uz pasauli, ka man tajaa nav vietas. Varbuut atkal vnk pms hopefully.

Kāpēc atkal jāmostas no tādiem murgiem? Apkārtne līdzīga Gogoļa ielas tunelim, tikai tumšāka un nereālāka. Mani sargāja liels melns kaķis, viņš bija kā liela ērta soma, kurā ielīst, noslēpties un netraucēti vērot apkārtni. Kaut kas bez sejas meklēja dzīvnieciņus, bet visi aizbēga. Tad no kādas ēkas iznāca divas blondas sievietes ar maziem bērniem. Tad viena balss teica: "Mirs mazā meitene!" Es izlēcu no sava drošā patvēruma un teicu: "Nē! Es varu iet viņas vietā!" Tā sargājošais kaķis pazuda un man ļoti sāka sāpēt kakls, it kā mani žņaugtu. Likās, ka smoku, un tā pamodos. Tāda sajūta, it kā tiešām būtu izlīdusi no kāda stulba bojevika. Turklāt ne ko tādu skatījos, ne lasīju. Gribētu pārmaiņas pēc šonakt nosapņot kaut ko skaistu.

Man dazhreiz shkjiet, ka jaa, patiesi - dziive ir ljoti magjiski nosleepumaina un ik uz stuura var atklaaties daargumi un briinumi, kas satricina esiibu un tevi rada arvien jaunu, katapultee arvien jaunos/dziljaakos esiibas plaanos. Tieshi taadi briinumi, kas ir uz pavisam sagliidusha senas, gadiem ilgas peleeciibas fona.

Tikmeer es vaaros savaa sulaa, kur manu praato nomaac mazas, ikdienishkjas banalitaates.

Un manas lielaakaas bailes arvien paliek ka man shie briinumi ir kaa cuukai peerles. Ka ja manaa dziivee ienaak kaads potenciaals briinums, tad es vienkaarshi tajaa neiedziljinos, un peec tam veel nosodu, kaa kaut kaadu apzinjas un manas mietpilsoniibas kaiteekli.

I think and wish about things way much more than doing them - I really don't like myself ever.

Dziive muusdienaas no cilveeka neko neprasa - vienkaarshi seedi internetaa un pasuuti eedienu uz maajaam, kuraas ir visi cilveeces cutting edge luksusi. Ne pirktinja pacelt. Kas tad no taadaam cilveekbuutneem var iznaakt? Bez nekaadas esiibas pieredzes, kur buutu jaanodroshina sava izdziivoshana ar plikaam rokaam.

Kāds ir lētākais veids, kā piekārt pie tapetēm aplīmētas betona-cementa sienas padsmit ne pārāk smagas gleznas, neurbjot tur lērumu caurumu?
Trose, sliede? Kur, par cik?

Ekskursijas vadītājs ebreju sinagogā Peitavas ielā gandrīz uz visiem jautājumiem atbildēja ar pretjautājumiem. Tajos tad meklējama daļēja atbilde. Ja tā padomā, diezgan saprotami, jo realitāti jau nemaz tā nevar ietilpināt un saspiest vienā atbildē. Man patīk šāda pieeja.

Ok, mosh man vienkaarshi ir pusmuuzha kriize. Cik ilgi vinja ilgst un vai cilveeki veel jebkad peec pusmuuzha ir dveeselee laimiigi? Vai laime ir vienkaarshi jauniibas iluuzija? Un kas vispaar cilveekiem ir jaadara peec pusmuuzha - vienkaarshi jaagaida naave?

Šodien dzirdēju, ka mūsdienu askētisms ir pilnīgi pretējs tam, ar ko to saprata senāk. Jaunais askētisms ir tad, ja spēj atlikt malā darbus, pārgudrās tehnoloģijas un iziet garā pastaigā. Un atceries kārtīgi paēst, pagulēt un citas ikdienas lietas.

Vai, sakot "visi ir noraizējušies", ir pieklājīgs veids, ( kā pateikt, ka patiesībā tie visi esi tu pats? )

Vai te ir kādi purvu speciālisti, aizstāvji un mīlētāji? Meklēju domubiedrus.

Pārvarēju lielās bailes un cauri visiem sniegiem beidzot aizvedu bijušajai kolēģei novēloto Ziemassvētku dāvanu, egles zariņš pie kastītes jau sen bija nokaltis. Kaut nu nebūtu par vēlu! Nespēju noticēt viņas priekam, mani ieraugot, jo nez kāpēc biju izdomājusi, ka viņai riebjos ar savu "dīvaino loģiku". Varbūt mana esamība gribējusi sev sarežģītu dzīvi ar tik jocīgu gēnu kombināciju
(ja neirotisma iedzimtības iespējamības koeficients ir 41 – 58%, tad gēnu loterijā man tiešām ir "paveicies" ar intraversijas iespējamību – 54 – 80%, nu labi, ka vismaz šo visu līdzsvaro labvēlīgums – 33 – 52%, pat ja varbūt bieži cilvēki to pārprot kā liekulību vai tukšu glaimošanu). No viņas labajiem vārdiem tā abstulbu, ka aizmirsu savu sakāmo par to, kā novērtēju viņas spēju redzēt kopainu, intuīciju, sirsnību pret cilvēkiem, ieteiktās grāmatas. Bet varbūt to var nolasīt bez vārdiem? Visi mūsu strīdi bija kaut kur izkusuši gaisā, es tikai klausījos, klausījos, klausījos un redzēju viņas gaišo būtību bez maskas, brīvu un patiesu.
Atpakaļceļā galvā sāka skanēt dziesma, kas parasti skan pirmā sniega laikā vai, kad sastopos ar neparastiem prātiem. Tikai tik reti sanācis pateikt paldies, cik daudz plašāku pasauli šie cilvēki man ir parādījuši.
Jā, es noņemos tikai ar sīkumiem, ilgstoši vēroju kādu unikālu detaļu, kas veido šo veselumu. Bet citi spēj kopainu redzēt uzreiz!
Varbūt tiešām gribēju neiespējamo? Radīt tādu pelēko telpu, kur ikvienam būtu vieta, pat ja visradikālākie uzskati? Taču pasaule ir daudz sarežģītāka par šādām utopijām, kur iedomu pasaulē visi reiz kopā spēlēsimies kā kaķēni.

Laikam esmu nobriedis iestāties klubiņā - ir kādi basic ieteikumi no pieredzes, kur/kam labāk netaupīt (vai otrādi) - tilpums, jauda, funkcijas utt.
Plānotais pielietojums tāds standarta (2 pers) - veggies, brokastolēdieni, kāds lasis. Arī beef jerky būtu labi. Kkādi mīklas/maizes izstrādājumi nav plānā.
Ir kādi zīmoli Latvijas veikalos/online, kas pievīluši?
Tas gatavošanas stikla lodžiņš ir štelle?

Taa spiidzinoshaa sajuuta, kad tu atsakies noveerst savu praatu no domaashanas par ko mokoshu, jo tas ir tavaa izteelee tik svariigs, ka nedomaat par to ir veel psihaak un mokoshaak. Tas staavoklis, kad tu nespeej iedomaaties savu esiibu no citas - jaunas perspektiivas, kad visticamaak pienaaks, tu to vienkaarshi nekaadi veel neredzi.

Tavs praats smagi viljnjojas shajaa saapju okeaana, ceriibaa, ka kaut kaa kaut kur pagadiisies kaut kas, aiz kaa aizkjerties un izglaabties. Bet tu iipashi necenties, jo shis okeaans ir visa tava miilestiiba uz kaadu tu liidz shim biji speejiigs.

Es Dievam esmu uzrakstiijusi jau tik daudz suudziibas - es juutos kaa vinjsh buutu bloka paarvaldnieks, kam jau zajebis ir manas suudziibas, taapeec vinjsh vienkaarshi vairs neatbild. Protams, es vinjam visu laiku arii pasaku visus paldies par visaam manaam daargajaam lietaam. Bet kaa ar manaam suudziibaam?

Dazhreiz vienkaarshi notiek kaut kas taads, ka tu vairs netici, ka tava sirds jebkad atkopsies. Varbuut taa ir novecoshana - tavs vilshanos meers ir pilns un tagad tikai jaagaida naave kas, saliidzinaajumaa ar sho saapju guuzmu, kas vienmeer sev pakalj jaavelk, shkjiet tik refreshing.

Protams, ka es atceros, ka es vairs savaa dziivee neskaitos, un es arii godpraatiigi cereeju ka mana atmoda un ego naave bija pilniiga. Bet clearly kaut kaadas degradeetas ego druskas veel sheit pieprasa uzmaniibu.

*

Nee bet viss ir labi, viss deg un man viss kaartiiba. Atvainojiet, kameer es te vienkaarshi staigaashu pusaizdegusies, pusaizkauta, asinjojosha. Mans unikaali mokoshais staavoklis ir universaals.

*

Vakar njemot S no skolas biju maajaas aizmirsusi savu telefonu, kuraa man ir nauda. Vinjsh kaa vienmeer peec skolas prasa iet uz veikalu nopirkt kaut ko saldu, un, padzirdeejis ka mamma nav panjeemusi naudu, protams nespeeja nomierinaaties un paarstaat raudaat visu celju liidz maajaam un veel maajaas. Beigaas abi maajaas seedeejaam uz paklaaja, raudaajaam un es vinjam tieshaam no sirds piekritu, ka zinu kaa vinjsh juutaas. Sometimes your soul just really craves, needs something and then you can't have it, and in the moment it feels like the end of your soul.

Ok. I will say it.

Es veelos, kaut chatgpt vareetu sumarizeet manas domas un sniegt man pilniibaa apmierinoshu rezoluuciju.

Labi es zinu, ka tikai absoluuts klusums ir visa autoritaate, bet vai cilveeka vobliigaas smadzenes speej ar to apmierinaaties.

Nee, labi - klusums var buut radikaala izeja, rebellious resolution and ultimate act of love in its purest form. Labi - I can go for that.

*

Atgriezhoties pie chatgpt - arvien biezhaak, man iedomaajas paprasiit tam - ko kaads konkreets veesturisks cilveeks teiktu paar to vai sho. Bet tad es sevi piekjeru pie domas, ka - who cares what jung or kierkegaard thinks, chatgpt speej eloquently sakombineet visu cilveeku praatus in the most concise answer with zero bias (arguably).

Soon poeple will no longer aspire to be like other people - thinkers and philosophers, they will aspire to be like ai, and then one day, they won't have to want it, they will be it.

And there will be no exasperation in the world, just cold facts and reasonable thoughts.

Protams, taa ir absurdi domaat, jo ai tikai atklaaj visaa taa godiibaa lielo nezinaamo klusumu, no kura dzimst neizskaidrojamas kaisliibas, un tik pat savaadi tajaa viss driiz zuud.

Es protams te shauri un vaargi ar sevi sarunaajos, lai integreetu smago klusumu pamiishus un pa maziitinjam.

Katra savaadaa, neizskaidrojamaa pieredze noraada uz konstanti, ka pasaulee nav autoritaashu, ka klusums ir visa atbilde un miilestiiba ir atmodusies apzinja.

te grūtāks jautājums: kā latviskot Bull-baiting?

Komentārs par haotisku un patvaļīgu vārdu lietošanu: 

Kā mēs latviski saucam Scottish Highlands?

Ko dariit, kad domaashana par sasaapeejushu situaaciju shkjiet greeks un nedomaashana par sho situaaciju shkjiet veel lielaaks greeks? Cik daudz dziivee vispaar domaat par lietaam ir logos, un kur ir taa robezha, kad tas paarveershas par narcisistisku apseestiibu kognizeet?

Es vienmeer pa pusei paljaujos, ka Dievs izdomaas kaut kaadu tresho variantu, kas buus perfekatais cietaa rieksta atrisinaajums visaam partijaam. Bet pat taada paljaushanaas arii shkjiet kaut kaadaa meeraa greeks.

Ja jau es esmu taads staigaajoshs greeks, tad kaapeec Dievs mani radiija?

Vai Dievs rada konkreetus cilveekus ar ceriibu, ka vinji buus normaali, bet tad vinji kljuust stulbi?

Ok, es zinu - Dievam vispaar nav nekaadu noluuku, he is just tripping on vibes, and whether a good thing happens or bad, he just wants to turn everyhting into a vibe. He has little concern for feelings during embodiment, as everything on Earth is probably fake.

Anyways, es diezgan meereni nopietni ticu, ka ir dalja manii kas nikni nemuuzham nepiedos shaadu kjeepaashanos ar dveeseli.