Es domaaju, tavai dziivei ir noziime, kameer tu vai nu:

1) Atstaaj peecnaaceeju, kam ir potenciaals uzlabot pasauli, vai kursh arii atstaaj peecnaaceeju utt.
2) Tu kaut kaadaa veidaa atstaaj iespaidu uz cilveekiem/pasauli, kas to uzlabo.

Taapeec visi juus, kas pusmuuzhaa domaajat par naavi un par to, kaa viss, kas juus jebkad esat bijushi nomirs ar jums - atcerieties, ka juus esat tikai mazinjsh punktinjsh ljoti sarezhgjiitaa cilveeku apzinju tiiklaa, un juus noteikti esat atstaajushi iespaidu uz daudziem cilveekiem ar neparedzami labaam sekaam. Pat viens traapiigs vaards traapiigaa briidii var saviljinjot visumu. So juusu depresiivaas replikas ir tikai toddler tantrum.

Man arī bieži liekas, ka ikdienas valoda ir pārāk ierobežota, lai izteiktu realitāti pilnībā. Vai nav savādi, ka ir jāizkāpj no īstās pasaules un jādodas iekšā mūzikā, gleznā, filmā, izrādē vai labā grāmatā, lai pasauli piedzīvotu pa īstam?

Vēl izņēmums varētu būt nokļūšana robežsituācijā. Piemēram, cilvēka dvēsele ir tik nogurusi, ka tā jau raujas laukā no ķermeņa. Pazūd laiks un telpa, bet pēc brīža viņu atsviež atpakaļ, jo viss vēl nav piepildīts. Pēc šāda pārdzīvojuma uztvere varētu būt daudz skaidrāka, it kā redzētu un domātu daudz intensīvāk. Iespējams, ka pēc paviesošanās mākslas darbā varētu būt līdzīgi, pat ja apstākļi ir pavisam citi. "Vienīgais patiesais ceļojums, vienīgā atjaunojošā pieredze nav došanās uz svešām zemēm, bet gan spēja skatīties citādi, ieraudzīt pasauli ar kāda cita acīm."

nopirku sev gigantisku burku ar olīvēm, kas pildītas ar mandelēm

Kad es domaaju par progresu par kuru muusdienu cilveeki sajuusminaas, tas progress ir tik achgaarns un muljkjiigs, ka tas man ljoti atgadina visaadus gjeniaalus inzhineerijas + magjijas izgudrojumus, ko mans 4-gadiigais deels ar entuziasmu uzmunsturee un man raada kaa ar to speeleeties. Yes, darling, it will definitely work, you're so clever!

Cilveece/civilizaacija ir beerni. God has to entertain and tolerate so much.

Outrage content
Plikais karalis
7 deadly sins
Juunijs <3

šodien, braucot no darba, redzēju pa ielu ejam vīrieti ar milzīgu gaiši rozā balonu pušķi, kurus viņš vilka pret vēju

"jā, reizēm kāds vārds aizmirstas
it īpaši, kad nākas runāt publikas priekšā
kad tu stosties un bezpalīdzīgi
lūkojies kādā pazīstamā sejā
cerot, ka pamukušo vārdu
kāds pateiks priekšā
pēcāk mulsi nosaki
nē, nevaru atcerēties
un maini sarunas tematu

bet parasti jau vārdu netrūkst
trūkst, ko teikt
trūkst kā tāda
ko patiešām būtu vērts pateikt
nemaz jau nerunājot par to
ko nedrīkstētu noklusēt
ļoti maz dzīvē tādu lietu
kuras nedrīkstētu noklusēt"

Ilmārs Šlāpins

Is it just me.. vai arii pasaule kopsh visas taas ai chatbot pictures and slops juutaas kaa black mirror for real? I'm a gonna go all Rust mentally on this shit.

Dodoties prom no bibliotēkas, vestibilā dzirdēju divu jauniešu sarunu. Aizķērās viena frāze: "Tomēr dzīvē pats galvenais ir kalpošana." Domās pie sevis noteicu: "Ļoti skaists redzējums, bet jābūt uzmanīgam, lai neizdegtu, jo īpaši, ja esi dzimis overachiever (maksimālists)." Ha, man jau pielipuši anglicismi. Tā nu labojumu atstāju iekavās, lai atcerētos šādu faktu.

vakar no rīta, braucot uz darbu, redzēju, kā cilvēks vienā mierā izkāpj pa mājas logu un aiziet tālāk pa ielu savās darīšanās

Cik bunkurus Latvija uzcēla 4 gadu laikā? Nekur nevaru atrast statistiku.

Aizkustinošākā daļa koncertā bija strazda ielidošana telpā un dziedāšana līdzi mūziķei. Tātad putni var dziedāt arī savam "priekam". Uzreiz pazuda nogurums un nožēla, ka nepaliku mājās.

Ko tādu superinteresantu un noderīgu man vajag paspēt nopirkt AliExpress, iekams stājušies spēkā jaunie muitas noteikumi?

Mani priecē vasaras cimdiņi riteņbraukšanai (plaukstas neiedeg), zīda matu gumijas, silikona vāciņi vēl noderētu, varbūt figūriņas cilvēku zīmēšanai beidzot jāiegādājas... Kas vēl?

"All my life I wanted to be nearer to God. But the only nearness... silence."

So I asked AI how would you respond to Rust if you were an articulate Christian:

“Rust, you’re right about many things. Humans are capable of cruelty, self-deception, addiction, exploitation, and denial. Christianity has never actually denied that. In fact, Christianity begins with that exact observation: the world is fractured, and so are we.
Where I think you stop too early is in assuming that because suffering exists, meaning cannot.
You see consciousness as a tragic accident — nature becoming aware enough to realise its own horror. But why does horror bother us at all? Why do justice, innocence, love, betrayal, or evil feel objectively real to you instead of just chemical reactions?
If the universe is truly blind and purposeless, then your outrage at suffering is ultimately no more meaningful than a storm destroying a tree. Yet you speak as though evil actually matters. That suggests you already believe in moral reality — something beyond atoms.
Christianity says that your despair is not proof God is absent. It’s evidence that something is wrong with the world. The pain you describe is real, but so is the human longing for transcendence, love, beauty, and redemption.
And unlike vague optimism, Christianity doesn’t claim people can save themselves through progress or intelligence. It says humanity is fallen. That’s why every utopian project eventually becomes monstrous.
But it also says consciousness is not a cosmic mistake. It’s a sign that humans were made in the image of God — capable of truth, morality, sacrifice, and relationship.
You believe awareness inevitably leads to despair. Christianity argues the opposite: awareness without God leads to despair. Awareness with God leads to meaning, even through suffering.
The cross itself is not denial of suffering; it is God entering into it.
Your philosophy can diagnose darkness brilliantly. But can it produce hope? Can it tell a grieving mother her love mattered? Can it tell victims justice is real? Can it explain why humans keep reaching for meaning even when logic alone tells them not to?
Christianity can look naïve from the outside. But perhaps cynicism can also become a kind of faith — faith that darkness is ultimate.”