20 Marts 2017 @ 22:36
You are what you eat  
Ja ēdu dārzeņus, esmu dārzenis.
Ja ēdu dzīvnieku gaļu, esmu dzīvnieks.
Jāēd cilvēki, lai būtu cilvēks.
 
 
skan: Lorn - SEGA SUNSET
 
 
12 Marts 2017 @ 14:27
Dominā meklēju bikses velobraukšanai  
Tik daudz cilvēku sen nebiju redzējis. Nevis tikai cilvēkus, bet tik daudz laimīgus pārīšus, kas izraisīja sliktu dūšu, ko grūti tagad noskalot ar kailu ūdeni. Ne jau tāpēc, ka laimīgi, bet tāpēc, ka pirms desmit gadiem arī es biju tikpat aukūti laimīgs. Un ne jau tāpēc, ka vairs tā nav, bet tieši tāpēc, ka tāds biju.

Šķiet, ka esmu nobriedis kucīšu abstinencei, apstākļu sakritības dēļ. Šoreiz bez izņēmumiem.
 
 
skan: Burzum - Morgenrøde
 
 
26 Februāris 2017 @ 21:51
 
E.
 
 
21 Februāris 2017 @ 20:56
 
Šī vakara LR1 pasaciņā par mežatēvu un mežamāti nemitīgi gaidīju, kad teicējs izteiks vārdus par saimnieka nāvi, bet nekā. Absurds - nošauj lapsu Kūmiņu, bet pārējos atstāj neskartus. Pēc tam vēl šo piedzirda ar saldām bērzu sulām un piebaro ar meža ogām. Vēl dāvanu sievai iedod līdzi.
Riebjas stāsti bez morāles, ar norautām beigām.
 
 
17 Februāris 2017 @ 09:39
 
Atkal nekaunīgie plusi izvaro ziemu.
 
 
12 Februāris 2017 @ 22:17
 
Ar vilka acīm jau sāku meklēt gaļu. Pārsvarā dabīgi blondu. Tumšmates laikam rīklē jau sprūst. Šodien pēc ledus treniņa uz Inčukalna ezera to apjautu, kad gardu muti ieēdis tikpat gardi pētīju Pie Brāļa apkalpojošās blondīnes elkoņus, potītes un matus. Bet tad es ievēroju, ka šī katru brīvu brīdi zondē telefonu kā standartiņš ģeniālais. Nevilcinoties nolaidās luste uz ekstremitāšu pētījumiem un mirklīgiem iztēles uzplaiksnījumiem.
 
 
02 Februāris 2017 @ 10:33
 
Manu velolaimi šorīt sadragāja caura kamera.

Pārdūru viņas ūdenskrēslu ar kalibrētu follijas plāksnīti, netīšām. Tieši tik pat netīši cik ieslīdēju viņas ūdensglāzē, tfu, pastāvīgajā hordā.
 
 
25 Decembris 2016 @ 15:08
 
Kaifīgi Tērvetes mežos izvēdināju sakrājušos putekļus starp ausīm. Piespiedu pārmaiņas pēc nogūlos zemē, lai ieklausītos mežā, pavērotu vējā līgojošās koku galotnes un aizdomātos par dabu bez cilvēku klātbūtnes.

Tu pie māmiņas tukšā? Kā vienmēr - tukšā, jo pats esmu kā dāvana. Man patēvs atdeva [uzdāvināja?] remontējamu ciskudrilli. Šis pārādīja 1505.gada naudas monētu, daudz citu saktu un piespriežu, ko atradis ar savu interesi un detektoru no uzmanību piesaistošas pagātnes.

Gulēju beidzot kails zeķēs.
 
 
22 Decembris 2016 @ 09:17
 
Kādā no Maskavas ielas kvartāla mājelēm piekāpu pie frizieres. Sākumā viņa sūkstējās par to kā nesen par sešdesmit jevro kāds neadekvāts personāžs apcirpis viņu. Beigās neuzkrītoši vēroju uz pulksten bez trīsdesmit vienpadsmitos apsēdināto smalko jaunavu, kura tērpusies tik vien kā baltā pustopiņā, pusšortiņos, puskrāsotos naģeļos un pusbālā ādas tonī. Acīm redzami neslēpjot sajūtas izbaudīja svešos pieskārienus. Mati īsi, tomēr nepaklausīgi, vijās un šķobījās starp masieres pirkstiem. Viņas krūšgali iezīmējās manā uzmanībā, lai gan iekšēji ļāvos noritēt cīņai starp pieklājīgu savaldību netramdīt tos ar saviem skatieniem un sungazing* režīmu, fiziski izpaudos gan šā, gan tā. Masieres rokas masēja krūtis, kā es to būtu darījis. Sapni pārtrauca modinātājs deviņos divpadsmit.
 
 
skan: Nils Frahm - Keep
 
 
17 Decembris 2016 @ 01:06
 
Atkal čuku periods iestājies. Tagad jau pavisam izlepis. Atbrauc man pakaļ, aizved svaigā gaisā nokārtot dabiskās vajadzības [bezjūtīga klape līdz visām atdurēm, bet abpusējiem finišiem], atved atpakaļ, lai es to visu pa ceļam uz dušu noskalotu ar Coca-Colas glāzi, kā jau visas savas realitātes ar iknakts sapņu spaiņiem. Skaidrs kā skaidas, ka gēniem skrienu nopakaļus, bet tik klaji savu dzīvniecisko visatļautību izmantot ir nosodāmi. Ko nu vairs, grābekļi pēc grābekļiem.

Rīt atkal jāmācās smiltis poligonā. Cerams rokas nepiedzīs tik ātri kā iepriekš - pēc trīs apļiem.

Steigā nopirku noapaļoto S7, jo nedabūju ilgi kāroto A35. Krūts bez gala.

Pēdējos pāris mēnešus guļu apģērbts, lai novērtētu kā ir gulēt kailam.

Gaidu jaukās Gundegas uzaicinājumu uz blandīšanos tumsā ar aizvērtām acīm, peldi jūrā un tēju.

Dienas izskaņā nespēju saņemties socializēšanās labad aizbraukt uz peDo paklausīties šturmiskus ritmus, tapēc ievemšu šeit par to. Klaberis, ibio, standartiņš.
 
 
skan: Lorn - Ghosst(s)
 
 
30 Oktobris 2016 @ 16:56
 
At one point, that point stretches into a thin line between fantasies of murdering and murdering of people.
 
 
30 Oktobris 2016 @ 11:36
 
Pašiznīcināšanās slēdzi vairs neizmantoju.
 
 
21 Oktobris 2016 @ 23:54
 
Tik daudz pašdarinātu rētu. Katrs pieskāriens ir sajūta nevis tikai pieskāriens. Vēl.
 
 
21 Oktobris 2016 @ 22:01
 
Dzīves tukšums aplauž ragus miegam. Pacietību. Pateicību?
 
 
17 Oktobris 2016 @ 09:59
 
Iesildoties izbraucu, lai kamerai leņķi pārbaudītu, bet mazliet samisējās ceturtajā pārnesumā. Rezultātā saliekti ragi, nolauzts dubļu sargs, caurplēstas bikses un leņķis bija labu labais. Uz līdzenas vietas nomaucos, bet mežā, lecot pāri pusmetrīgiem baļķiem, ne reizi. Tizlums nerimstoši nemirst.

Āprāts! Tas tik bij' vareni.
 
 
10 Oktobris 2016 @ 12:05
 
Pie oftalmoloģes. Kā jums patīk skatīties uz raudošiem vīriešiem?

Grogs ar fritētiem kartupeļiem Gan Bei tronī.

Atkal atmiņu varone piepilda sapņus.
 
 
09 Oktobris 2016 @ 09:42
 
Fantāzijas lidojums Mihejevu Jankas uznācienā.
 
 
07 Oktobris 2016 @ 07:18
 
I:-Gribi beigt iekšā?
R:-Jā.
 
 
06 Oktobris 2016 @ 07:45
 
Ar pusmāsu vaislojos, bet starpceļā abi vienlaicīgi atgrūdāmies, it kā apjēgtu, cik nosodāmi tas varētu izskatīties no malas, jo atradāmies vecāku gultā. Pamodos bez morāles.
 
 
05 Oktobris 2016 @ 10:32
 
Audzēju tomātus, bet izauga gurķi.