Comments
Kas, protams, nenozīmē, ka šī pieeja ir pareiza (vai ka tā ir nepareiza), it is too early to judge, taču no kognitīvās pētniecības puses šķiet diezgan acīmredzams, ka starp neirālo aktivitāti un tādām top-level smadzeņu darbības abstrakcijām, kā indivīda uzvedība vai "psihe", atrodas vismaz viens aktivitātes starpslānis, kuru tā "skola", ko pārstāv yours truly, atpazīst kā emerdžentu (sitiet mani stiprāk, taču normāla latviskojuma šim terminam vienkārši nav) paternu telpu, kuras aktivitātes ir iespējams pētīt un aprakstīt ar informācijas teorijas un komplekso sistēmu teorijas līdzekļiem, un no kuras, nākamās kārtas emerdžences, autopoēzes un mijiedarbības ar apkārtējo vidi (kas, protams, atkal pamatā notiek ne jau kur citur, kā tieši bioķīmiskajā līmenī) rezultātā, rodas minētā "psiholoģiskā" un biheiviorālā aktivitāte.
Agdies, tas tiešām ir viens teikums? Whoa.
Īsumā, šībrīža situāciju kognistikā var aprakstīt kā "(1) neironu aktivitāte -> (2) ??? -> (3) indivīda uzvedība, intelekts, personība u.c.", un (2) vietā dažādi deividi čalmersi pamanās iespraust savu ignorabimus, paziņojot, ka tur atrodas "hard problem of consciousness". Pēc paternisma teorētiskā aparāta, (2) ir aptuveni tas, ko es mēģināju aprakstīt augstāk.
Īsumā, šībrīža situāciju kognistikā var aprakstīt kā "(1) neironu aktivitāte -> (2) ??? -> (3) indivīda uzvedība, intelekts, personība u.c.", un (2) vietā dažādi deividi čalmersi pamanās iespraust savu ignorabimus, paziņojot, ka tur atrodas "hard problem of consciousness". Pēc paternisma teorētiskā aparāta, (2) ir aptuveni tas, ko es mēģināju aprakstīt augstāk.
(Reply to this) (Parent)