Dienas prieciņi - November 23rd, 2011

Nē, nē, tā nav lasāmviela. Tie ir eksperimenti ar valodu un tās novešana līdz absurdam, ko var lasīt un sajūsmināties par ideju, un tā arī jādara, bet savādāk tas nebija diez ko izklaidējoši.
Pilnīgi pietiktu ar vienīgo stāstu - Tanka, lai viss pārējais jau būtu skaidrs.

L'autobus arrive
Un zazou à chapeau monte
Un heurt il y a
Plus tard devantt Saint-Lazare
Il est question d'un bouton

Bet lasāmi un jauki bija arī Ensembliste un Médical, un, droši vien, vēl kāds.

man šķiet, šodien es sev patiku, jo pilnīgi bez nekādas aiztures piekasījos neskaidrajam, nevis paturēju sevī, un izteicu viedokli, pat ja nepopulāru. Tas nozīmē - recepte ir skaidra.

Es skatos, un ir forši, tikai mani sāk ļoti mulsināt tā divvalodība. Pēkšņi novērota arī citās nozarēs, liek domāt, ka esmu ko palaidusi garām.

Šī patiesībā bija ļoti kruta filma. Kāpēc? Jo beidzās skumji, bet režisors nečakarēja skatītāju ar ņaudīgu mūziku. Kas, savukārt, bija forša, un noteikti papildinās manu x valodu dziesmu plauktiņu.

Tā, tā. Bet no sākuma. Es izbēgu laicīgi no darba, lai paspētu uz "Tas ko tu nedrīksti zināt"(kā man patīk to dēvēt), jo izdomāju, ka būtu forši klausīties Viktora Freiberga balsī, un jo man ir paradums iet uz viņa vadītajām čehu filmām. Un filma man ļoti patika, pavisam iedvesmojoši viņi ceļoja.
Viss sākās ar to, ka viņi palīdzēja tantiņai, viņu pavedot 20 metrus. Un, secinājuši, ka, ja viņi to nebūtu darījuši, tad būtu jau 3 kmsmth tālāk, tātad visam, kas ar viņiem turmāk notiks, nemaz nebija jānotiek. Vai nav foršs veids kā sākt ceļojumu? Un tad viņi dabūja meiteni, un pļavā rotaļājās ar mašīnu, un darīja itin visu, kas vien ienāca prātā. Un bija laimīgi līdz vienam brīdim.
Piezīmes:
* Čehijas vēstnieks teica, ka beigas meitene varēja izvēlēties pati, jo scenārijs nebija pabeigts, un forši viņa izvēlējās;
* Sverāku ļoti interesē sieviešu kājas (tas citur);
* "Koļā" puisītis tēlo izcili un niansēti (tas - iedvesmai).