Dienas prieciņi - September 22nd, 2010

Pirmkārt, nabaga velosipēdists tiek izmērcēts pat savā svētku dienā.
Otrkārt, viņiem veltītais pasākums nīkuļo, tur priecājas tikai policisti, kā bērni vizinoties apkārt ar saviem elektrovelīšiem un skūterīšiem, kauns pat iet klāt. Tā vietā es nopirku sev automātisko zīmuļu zīmuli. Jēj!

Ārprāts, laikam jau arī normāli izgulēties nenāktu par ļaunu, tomēr es šorīt jutos tik depresīvi! Katrā ziņā man nemaz negribējās iesaistīties attīstošās diskusijās svešvalodās vai kā citādi pieslēgties pasaulei. Manas cēlākās apņemšanās sagrauj jebkura nepieciešamība intelektuāli piepūlēties un rakstīt kādu garadarbu. Diez kādu nākotni man var paredzēt? Es gribētu būt kurmis.
Ja man būtu klavieres, tās tagad būtu mans labākais draudziņš.

Es atceros kaut kur dzirdētu viņas citātu, ka ir jābūt ĻOTI bagātam, lai tik lēti izskatītos un es nekādi nevaru par to nedomāt, uz viņu skatoties. Vispār, kantri mūzika ir smieklīga, nemaz nerunājot par to pavadošajiem tērpiem un tās izpildītāju akcentu. Bet vēl jo jaukāk ir lasīt pielūdzēju jūsmīgos komentārus.